Nākotnē šo izpētes metodi plānots pielietot arī citās Latvijas upēs, lai vieglāk un ātrāk atklātu problemātiskas caurtekas.
Zinātniskā institūta "BIOR" pētnieks Kaspars Abersons rāda vecu un nepareizi uzbūvētu caurteku Vējupītē, kas apgrūtina nārstošanu taimiņiem un nēģiem. "Caurteka ir viena no tām, kur apakšā veidojas tāds kā maziņš ūdenskritums, kas ir sekls, kur ir liela straume, kuru grūti pārvarēt migrējošajām zivīm. Viņu vajadzētu pārbūvēt. Vai tas kādreiz notiks? Es ceru, bet droši vien ne tik drīz, jo mēs redzam, šis ceļš ir liels," viņš sacīja.
Vairums caurteku ir betona caurules, kas ieliktas vēl padomju laikos, lai kontrolētu upes tecējumu un pasargātu tuvējās mājas no applūšanas vai izbūvētu ceļu pāri upei.
Savukārt SIA "Saldūdeņu risinājumi" pētnieks Matīss Žagars norādīja: "Upe ir tāds ļoti aktīvs, dzīvs organisms, un ir pagājuši 50, 70, 80 gadi kopš caurtekas izbūves. Varbūt ka sākotnēji viņa pat bija iegremdēta tik dziļi iekšā smiltīs, ka tika zivis pāri un citi organismi, bet šoreiz vairs nē."
Bet Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena pauda: "Nēģim pat 20 centimetri var būt pārāk liels slieksnis, lai tas tiktu pāri. Tāpēc arī šādi maza veida šķēršļi kā caurtekas var izrādīties ļoti būtiski ietekmējoši uz šīm migrējošajām zivīm."
Pētījumā Gaujas upes baseinā no teju četriem tūkstošiem caurteku pēc algoritma tika izvēlētas 98. Konferencē Siguldā pētnieki dalījās ar rezultātiem, proti, ka 74% no atlasītajām caurtekām ir problemātiskas jeb nepārvaramas. No 98 apsekotajām caurtekām 69 ir zem ceļiem, atlikušās 29 visbiežāk ir uz upes uzdambēti dīķi ar hidrotehniskām būvēm – meniķiem.
Žagars pauda, ka izklausās sarežģīti, bet galu galā iznākums ir vienkāršs un sabiedrībai var norādīt, kuras ir 20 problemātiskākās caurtekas, kuras nojaucot, varētu atjaunot upju asinsriti.
Iegūtie dati palīdzēs lemt par tālāko rīcību, proti, nojaukt vai pārbūvēt caurtekas, kas rada būtisku ekoloģisku ietekmi.
"Mūsu mērķis ir praktiski iet un tās pārbūvēt, lai atbrīvotu zivju migrācijas ceļus un upes kā tādas. Paralēli mēs arī ļoti ceram, ka šī tēma paliks aktuālāka sabiedrībā. Tai skaitā ceļu uzturētājiem, gan pašvaldībām, gan valsts ceļiem," norādīja Jentgena.
Tālāk zinātnieki plāno šo metodi pielāgot, lai to varētu izmantot, pētot upju caurtekas arī citviet Latvijā. Publiski pētījuma pilnie dati būs pieejami pēc nedēļas. Pētījumu finansēja "Open Rivers" programma.
