No atkritumiem ražo gāzi
"Getliņi EKO" Vides pārvaldības daļas vadītāja Lilija Dukaļska par Getliņos nonākušajiem atkritumiem skaidroja: "Tie vispirms nonāk mūsu šķirošanas rūpnīcā, kur tiek mehāniski šķiroti. No atkritumiem tiek atdalīti tādi, kurus var tālāk pārstrādāt. Un mēs šeit saņemam bioloģiski noārdāmus atkritumus ar piemaisījumiem, kurus tālāk pārstrādājam."
Šajos bioloģiski noārdāmajos atkritumos ir aptuveni 30% piemaisījumu, piemēram, plastmasa un stikls. Un tā ir problēma. Tas, kas tiek izmests kopējā sadzīves atkritumu konteinerā, nav īsti labs bioloģiskais materiāls, kuru tālāk var labi pārstrādāt un izmantot vēlreiz. Atkritumi no brūnajiem, tieši bioloģiskajiem atkritumiem paredzētajiem konteineriem ir ar acīmredzami mazākiem piemaisījumiem.
"Jā, ir kāds neapdomīgi konteinerā iemetis atkritumus ar plastmasas maisiņu vai kāds garāmgājējs ir iemetis tādus atkritumus, kuriem nav vieta brūnajā konteinerā, bet šī ir tāda plūsma, no kuras tiešām varētu saražot kvalitatīvu tehnisko kompostu," atzina Dukaļska.
Tomēr kvalitatīvā materiāla čupiņa ir krietni mazāka par to, kas atceļo no sadzīves atkritumu konteinera. Tiek lēsts, ka 30 līdz pat 50% no atkritumiem, kurus mēs izmetam kopējā sadzīves atkritumu konteinerā, patiesībā ir bioloģiski noārdāmi – tātad pārstrādājami.
Getliņos bioloģiskie atkritumi tālāk nonāk speciālos tuneļos, kur tie sadalās un pārstrādājas divu mēnešu laikā. Procesa gaitā rodas gāze, ko pēc tam Getliņi izmanto siltumnīcu apsildei, un komposts, kuru pēc tuneļa atvēršanas vēlreiz pārsijā.
Jo atkritumi labāk sašķiroti, jo labāk kompostu var tālāk izmantot, piemēram, krūmu stādīšanā.
Uzkāpts uz vairākiem grābekļiem
Bet, ja jau tie ir tik vērtīgi, tad kāpēc vispār būtu jāmaksā par šādu atkritumu izvešanu? Tas saistīts ar valsts regulējumu, un jāsaprot, ka savākšana un pārstrāde arī kaut ko maksā.
Rīgas domes Vides pārvaldes priekšniece Evija Meģe skaidroja: "Šobrīd par bioloģiskajiem atkritumiem, ja viņi tiek atsevišķi savākti, ir jāmaksā mazāk nekā par sadzīves atkritumiem. Vieglais iepakojums, tas ir – metāls, plastmasa, kartons – tiek izvests pavisam bez maksas. Ar bioloģiju tik labi nav. Šobrīd bioloģijai 80% apmērā tiek maksa piemērota no sadzīves atkritumu maksas. Savukārt no nākamā gada ir paredzēts šo proporciju mainīt, kad bioloģiskie atkritumi maksās tikai 60% no sadzīves atkritumu maksas."
Tā kā dalītā bioloģisko atkritumu vākšanas sistēma ir gana jauna Latvijā, paies kāds laiciņš, kamēr cilvēki pie tās pieradīs. Tomēr jau tagad var redzēt, ka, piemēram, Rīgā esam uzkāpuši uz vairākiem grābekļiem. Konteineri ir netīri, apkārt mušas, ziemā tie var iesalt.
Meģe skaidroja, ka galvaspilsētā atkritumu apsaimniekotājam divas reizes gadā ir jānodrošina konteineru tīrīšana. Ar to, protams, nepietiek. Risinājums būtu visu sašķirot mājās, bioloģiskos atkritumus ievietot mazā bionoārdāmā maisiņā, un pēc tam likt konteinerā. Tomēr veikalos, veicot savus ikdienas pirkumus, mēs šādus maisiņus reti kur varam dabūt; tā vietā ir parastie plastmasas maisiņi, kurus šajā konteinerā nedrīkst mest. Lielie tirdzniecības tīkli ar bioloģiski noārdāmo iepakojumu ieviešanu nesteidzas. Atliek gaidīt uz Eiropas regulu, kas varētu stāties spēkā pēc pāris gadiem un kas to uzliks par obligātu pienākumu.
Lai konteiners būtu ilgāk tīrs un smakas būtu mazākas, tajā var ieklāt lielu bionoārdāmo maisu. "CleanR" Sadzīves atkritumu departamenta vadītāja Liene Rumpane novērojusi, ka šādus ieliktņus bioloģisko atkritumu šķirošanai apsaimniekotāji izmanto jaunajos projektos. Ir namu apsaimniekotāji, kuri arī sadzīves atkritumu konteineros liek parastos atkritumu maisus, lai ilgāk nodrošinātu tīrību.
Visērtāk būtu, ja šos maisus nomainītu atkritumu savācēji; kā izber konteineru, tā ieliek jaunu maisiņu, taču Rīgas domes Vides pārvaldē norādīja: "Par to var domāt tad, kad būs nākamais iepirkums, no 2027. gada. Šis iepirkums savulaik bija veidots tajā brīdī, kad bioloģija nekādā veidā nebija obligāti šķirojama, līdz ar to tik sīkas prasības nebija paredzētas."
Šobrīd tas ir sētnieka un apsaimniekotāja uzdevums, bet – ja var nedarīt, tad nedarīs. Sistēma tiek ieviesta, bet nav īsti padomāts līdz galam, lai iedzīvotājam, kurš jau tā ir slinks uz šķirošanu, tā būtu ērta un bez liekas domāšanas un plānošanas izpildāma.
Ilgākā laika periodā tas nozīmē, ka varam nesašķirot tik daudz bioloģisko atkritumu, cik varētu.
Jau tagad mēs ik gadu šķiramies no aptuveni 20 miljoniem eiro par nepietiekamu plastmasas atkritumu pārstrādi. Šī nauda tiek iemaksāta Eiropas Savienības budžetā. Pastāv iespēja, ka tagad klāt varētu nākt arī sankcijas par bioloģiskajiem atkritumiem.
"Vides fakti" aicināja kustības "Zero Waste Latvija" aizsācēju un nesen par Saeimas deputāti kļuvušo Mairitu Lūsi ("Progresīvie") komentēt izplatītākos mītus un patiesības par bioloģisko atkritumu šķirošanu.
- Smaka lielāka nekā no parastā sadzīves atkritumu konteinera. Patiesība
Lūse: "Smaka var būt koncentrētāka. To noliegt man šķiet diezgan muļķīgi."
- Apkārtnē tagad vairāk savairosies žurkas un peles. Mīts
Lūse: "Nē, jo žurkām un pelēm konteiners ir konteiners. Ja var izgrauzties cauri nešķirotajiem, var izgrauzties cauri šiem BIO atkritumu konteineriem."
- Dzīvoklī nav vietas, lai sašķirotu atsevišķi. Mīts
Lūse: "Tas atkritumu daudzums, ko mēs radām dzīvoklī, nemainās no tā, vai mēs viņu saliekam vienā vai divos traukos. Ir ļoti daudz dažādu risinājumu tieši atkritumu dalītai vākšanai. Tie parasti ir vai nu ļoti maza izmēra konteineri, vai var vākt vienkārši jebkurā traukā. Var iznest biežāk."
- Tāpat Getliņos visu sametīs vienā čupā. Mīts
Lūse: "Šobrīd Getliņu problēma ir tā, ka viņiem nepietiek tīru BIO atkritumu."
Getliņos nonāk visi atkritumi, kas Rīgā un Pierīgā tiek izmesti kopējā sadzīves atkritumu konteinerā.
KONTEKSTS:
No 2024. gada 1. janvāra bioloģiski noārdāmu jeb bioatkritumu šķirošana Latvijā būs obligāta. Pagaidām gan bioatkritumu šķirošana notiek kūtri un šajos konteineros nonāk arī neatbilstošs saturs.
