Viktorijas Karaliskā botāniskā dārza pārstāvis Rasels Larks norādīja: "50 procenti no apdraudētās floras visā štatā ir uzkrātas sēklu bankās, un tas ir lieliski. Tomēr ir daudzas sugas, mēs tās dēvējam par nepaklausīgām sugām, kuras šādi nevar saglabāt."
Projekta īstenotāji norādīja, ka pilsētas vidē iespējams saglabāt augu sugas, kuras lauku apvidos iznīcina aizvien biežākie savvaļas ugunsgrēki. Kā piemērs tiek minēta zaļā grevīlija, kas šī iemesla dēļ patlaban aug vienīgi Viktorijas štata ziemeļaustrumos.
Vienlaikus identificētas vēl 40 augu sugas, kas kļūs par daļu no dzīvās kolekcijas.
Vēl svarīgāka ir dzīvo būtņu saglabāšana, jo tās nevar saglabāt sēklu bankās.
Eksperti un viņu palīgi izmanto elastīgu caurspīdīgu cauruli, filtru un elpu, lai notvertu un palaistu parkā retas sugas sienāzi, kas ir sastopams vienīgi Austrālijā. To jau izdevies veiksmīgi nomitināt septiņās Karaliskā parka vietās.
"Austrālija ilgi bija izolēta no pārējām pasaules daļām, tāpēc šeit izveidojusies unikāla ekosistēma, ko cilvēce nedrīkst zaudēt," norādīja projekta autori.
