Organizācijas vadītājs, profesors Peters Tālas, iepazīstinot ar plaša pētījuma materiāliem, uzsvēra, ka cilvēku acu priekšā atkāpjas ledāji un okeāna ledus sega, un globālā sasilšana arī paātrina un izjauc ūdens aprites ciklu.
Pasaules vidējās temperatūras pieaugums par vienu grādu palielina mitruma daudzumu atmosfērā par 7%, tāpēc vērojami intensīvāki nokrišņi un to izraisīti plūdi. Vienlaikus paātrinās iztvaikošana no augsnes, kas rada sausumu un ar to saistītās vides izmaiņas.
Pērn vairāk nekā pusē upju baseinu bija novirzes no normas, un lielākā daļa šo apgabalu bija sausāki nekā parasti. Citviet ūdens līmenis bija būtiski vai vidēji augstāks. Tā rezultātā vismaz vienu mēnesi gada laikā ar ūdensapgādes problēmām saskaras 3,6 miljardi cilvēku, bet līdz gadsimta vidum šis skaitlis pieaugs līdz vairāk nekā pieciem miljardiem cilvēku.
Citviet sausuma un lietavu periodi nopietni ietekmē lauksaimniecisko ražošanu, tāpēc nederīgs kļūst ierastais dabiskais saimniekošanas veids.
