Piekrastē samazinājies pudeļu un skārdeņu skaits; Zaļās ekspedīcijas laikā vērtēs piesārņojumu

Zaļās ekspedīcijas laikā mēneša garumā tiks vērtēts pludmaļu piesāņojums un rīkotas aktivitātes ar dabas ekspertiem, zinātniekiem un aktīvistiem. Katru dienu mērojot 10–25 kilometrus (km), mēneša laikā plānots noiet 500 km. Tajā laikā veiks jūras piesārņojošo atkritumu monitoringu, vienā un tajā pašā vietā salasot, reģistrējot un analizējot atkritumus, intervijā Latvijas Radio sacīja ekspedīcijas vadītāja Agate Albekeite.

Ekspedīcija pie Ainažu mola sāksies 12. jūlijā pulksten 12.30. Ekspedīcijas sākumā bija pulcējušies aptuveni 20 cilvēku, norādīja Albekeite.

Piekrastē samazinājies pudeļu un skārdeņu skaits; Zaļās ekspedīcijas laikā vērtēs piesārņojumu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Mēneša garumā tiks mērots ceļš no Ainažiem līdz Nidai, ekspedīciju rīko kampaņas "Mana jūra" laikā, lai rosinātu iedzīvotājus, pašvaldības un uzņēmējus aizsargāt Baltijas jūru un piekrasti. Ekspedīcijai var pievienoties jebkurā laikā, vietā un mērot paša izvēlētu ceļa garumu, atzīmēja tās vadītāja.

"Monitorings notiek katru gadu vienā un tajā pašā vietā, kur 100 pludmales metros salasām visus atkritumus. Šie atkritumi pēc tam tiek reģistrēti pēc tipa un saskaitīti.

Tādējādi iegūstam ļoti vērtīgus datus, var redzēt, kā strādā dažādas politikas un kādu politiku vajadzētu attīstīt," skaidroja ekspedīcijas vadītāja.

Viņa atzīmēja, ka šogad mainīta metodika atkritumu vākšanai. Piemēram, cigarešu izsmēķi, kas ir vissastopamākais atkritumu veids piekrastē, tiks vākti visu 100 metru garumā. Iepriekš tos skaitīja tikai pāris metru garumā. Tādējādi statistika par atkritumiem šogad pieaugs, norādīja Albekeite. 

"Izsmēķi ir liela problēma, jo tajos ir ļoti daudz sīku šķiedru, kas nonāk zivīs un pēc tam uz mūsu šķīvjiem," skaidroja ekspedīcijas vadītāja.

Tāpat arī ir daudz atkritumu no notekūdeņiem. Albekeite aicināja atkritumus neskalot notekcaurulēs, jo tie nonāk ūdenstilpēs un jūrā. Viņa atzīmēja, ka pēc depozīta sistēmas ieviešanas pudeļu un skārdeņu daudzums piekrastē samazinājies par 40-60%.

Ekspedīcijās no 2012. līdz 2021. gadam veikti 395 monitoringi un savākti 83 122 atkritumi. Vidēji 100 metros savāktas 208 atkritumu vienības, kas tuvojas kritiskam atkritumu līmenim piekrastē, liecina "Mana jūra" dati. Vairāk nekā puse atkritumu (53%) bija plastmasa, papīrs veidoja 12%, bet metāls – 8%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti