Dzelzupes krastos šajās dienās acīm ir prieks – skats gluži kā tādā ziemas pasakā, bet degunam gan prieka maz, jo smaka kā no mēslu bedres.
2019. gadā trauksmi par Dzelzupes piesārņojumu cēla vietējais iedzīvotājs Andris Robalds, kurš saimnieko upes krastā izveidotā viesu namā.
Toreizējais domes priekšsēdētājs Dainis Karols (Latvijas Zemnieku savienība) intervijā Latvijas Televīzijai solīja – pašvaldība piešķiršot līdzekļus attīrīšanas iekārtu modernizācijai, upes gultni tīrīšot. Taču, kā stāsta vietējie, nekas no solītā joprojām nav izpildīts.
"Darīts nav nekas. Tīrīts nav nekas! Atbrauca, uzmērīja, sasprauda mietiņus. Ar visiem kaimiņiem saslēdza līgumus, uz kuru pusi tos sūdus gāzīs, bet tā arī nekas nav mainījies. Mietiņi šajā laikā jau nopuvuši, to vairs nav, viss jāsāk no jauna atkal," pastāstīja viesu nama "Rančo" saimnieks Andris Robalds.
Apjomīgas avārijas "Talsu ūdens" attīrīšanas iekārtās pēdējos gados nav notikušas. Taču upes gultnē pamatīgā slānī turpina krāties kanalizācijas dūņas.
"Tur, kur ir drusku vairāk sanesumu, tur ir dziļāk – apmēram metrs, pusotrs. Tās jau nav smiltis, tie ir sūdi," zināja teikt Robalds.
Saskaņā ar Valsts vides dienesta (VVD) pārbaudēm viss ir kārtībā:
VVD Kurzemes reģionālās vides pārvaldes inspektori veica sūdzības pārbaudi teritorijā Dzelzupītē pie Pastendes. Pārbaudes brīdī kanalizācijas smaka netika konstatēta un ūdens mērījumos netika konstatētas novirzes no normas. Pamatojoties uz to, grunts un dūņu nosēdumu paraugi konkrētajā situācijā nav ņemti.
Vides dienestā pieļauj – smaka, par ko sūdzas apkārtnes iedzīvotāji, esot no pūstošām ūdenszālēm, nevis kanalizācijas notekūdeņiem.
Nejūtot atbalstu no vides aizsardzības iestādēm, Andris jau zaudējis cerību piedzīvot upes tīrīšanu, bet cīņu par to turpina talsenieks Gatis Štrauss. Viņš LTV aizveda uz vietu, kur pelēcīgā, piesārņotā Dzelzupe ietek līdz tam salīdzinoši tīrajā Stendes upē.
"Te var redzēt ļoti lielu atšķirību. Šī pelēkā nokrāsa atgādina kaut kādu veļasmašīnas ūdeni. Šis netīrais ūdens aiziet tālāk uz Irbes upi un tālāk ietek Baltijas jūrā," norādīja Štrauss.
Un vēl kāds iemesls, kādēļ par Dzelzupes tīrību būtu īpaši jārūpējas – tā ir lašveidīgo zivju nārsta vieta. Kopš Stendes upes augštece aizsprostota ar dambjiem, taimiņi cenšas nārstot Dzelzupē. Par šīrudens nārstu liecina vairākas berzes vietas.
"Es redzēju kādas septiņas šādas berzes, jo te viss ir straujtece. Tā ir nozīmīga lašveidīgo zivju nārsta vieta," pastāstīja Štrauss.
Arī dabas pētnieks Māris Olte uzsvēra – lašveidīgo nārsta vietas ir nenovērtējama dabas bagātība, kas būtu īpaši jāsaudzē.
Olte sašutis par Talsu amatpersonu attieksmi: "Ar kādām tiesībām tu, cilvēks, tai zivij, kas tagad atgriežas, gāzīsi virsū savus atkritumus vai pusattīrītos kanalizācijas ūdeņus. Tas, ka kaut kāds "Talsu ūdens" taisās par nabagmāju... Es esmu dzirdējis par viņiem daudz bēdīgu ziņu, vienkārši bambāļi, kas neinteresējās, kā uzlabot to vidi sev apkārt."
Kopš 2019. gada Talsu domes vadība vairākkārt nomainījusies. Pašreizējā domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa pārstāv Latvijas Zaļo partiju, kam it kā vajadzētu īpaši rūpēties par vidi. Taču viņa līdz šim nav nedz dzirdējusi iedzīvotāju sūdzības, nedz arī klātienē apsekojusi situāciju Dzelzupē un neslēpa – domei šobrīd esot daudz svarīgāki jautājumi par lašupi.
Eva Kārkliņa: Nē, neesmu! Uz manu e-pastu nav bijuši nedz iesniegumi, nekas. Mums dokumentu pārvaldība ir tāda, ka iesniegumus saņemam centrālajā e-pastā, pēc tam tiek vīzēts attiecīgajam speciālistam. Mana joma ir izglītība, kultūra sports, nu tādas jomas. Šeit ir mans vietnieks tautsaimniecības jautājumos un attīstības jautājumos, mēs katrs darām savu darbiņu.
LTV: Domes priekšsēdētājam tā kā būtu jātur roka uz pulsa par visiem jautājumiem. Vai ar šo vietnieku esat pārrunājusi šo jautājumu?
Nē. Mums ir vides speciālists. Nekustamo īpašumu speciālists, mums katrs dara savu darbiņu. Šeit es esmu tikai gadu. Esam pārmantojuši ļoti daudz lietu, kurās nav pieņemti jautājumi un nav risināti. Šo lietu skaits ir ļoti, ļoti liels, es neesmu kursā par visu. Es uzticos saviem kolēģiem.
Ņemot vērā, ka jūs tomēr pārstāvat Zaļo partiju, kurai vides lietas ir tuvas. Vai dosiet kādu rīkojumu savam vietniekam vai "Talsu ūdenim", lai šīs lietas tiktu sakārtotas?
Tam galīgi nav nekādas saistības ar Zaļo partiju! Tas vienkārši saistīts ar to, cik pašvaldībai būs liels budžets 2024. gadā.
Kamēr Talsu dome vēl plāno budžetu, Dzelzupes tīrīšanu sākusi organizēt Zemkopības ministrija, kas piesaistījusi šim mērķim Eiropas finansējumu. Upes tīrīšanas darbus iecerēts pabeigt līdz 2025. gada novembra beigām. Tiesa, no tiem būs īslaicīgs labums, ja attīrīšanas iekārtas netiks modernizētas un upē turpinās krāties jaunas dūņas. To, vai budžetā atradīsies līdzekļi attīrīšanas iekārtu atjaunošanai, Talsu domes vadītāja pašlaik nevarēja atbildēt.
