Vairākas valstis jau ir noteikušas stingru regulējumu dažādu augu ievešanai. Tam ir savs pamats, jo, atgriežoties no kādas eksotiskas zemes, varam atvest kaitēkļus un slimības, kas apdraud ne vien vidi, bet arī ekonomiku.
Kampaņa "Augu veselība – dzīvībai" pirmo reizi notiek visā Eiropas Savienībā. Tajā iesaistījušās 12 valstis. Kampaņas mērķis ir izglītot cilvēkus par augu veselību, kā arī izglītot ceļotājus, kas dodas ārpus Eiropas, par to, kādu postu var izdarīt augi, ja tos ieved no trešajām valstīm nepārbaudītus. Slimības, ko tā var ievest, ir postošas un dažkārt Latvijā un arī Eiropas Savienībā nemaz nav sastopamas.
"Ja runājam par augu veselību, vajag saprast, ka tās nav tikai vaboles vai kukaiņi, tās ir arī sēnes, baktērijas, nematodes – niecīgas, sīkas radībiņas, kas var nodarīt lielu postu augiem.
Parasti šie kaitīgie organismi nav redzami, bet pēc kāda laika tie iedzīvojas, un tikai pēc gadiem pieciem, septiņiem, varbūt citreiz pat vairāk mēs redzam to lielo postu," skaidroja Šķupele.
Augu veselība ir svarīga ne tikai pašiem augiem, bet arī cilvēkiem, jo mēs ne vien tos lietojam uzturā, – augi ražo arī mums nepieciešamo skābekli.
"Mums jābūt ļoti uzmanīgiem un jārūpējas par augu veselību. It sevišķi par tādiem organismiem, ko speciālisti sauc par karantīnas organismiem. Tie ir organismi, kuru valstī nav, bet kas [ievesti no ārzemēm] var nodarīt lielu postu ekonomikai, augiem, parkiem. Ar parastām metodēm, tādām kā augu aizsardzības līdzekļi, ar tiem nevar cīnīties, tāpēc augu aizsardzības dienesta inspektori ļoti pievērš uzmanību, veicot apsekojumus, monitoringus, ņemot paraugus, lai mēs būtu droši, ka pie mums šādu organismu nav, lai mums būtu, ko ēst, arī nākotnē un arī bioloģiskā daudzveidība saglabātos," uzsvēra Šķupele.
Klasisks piemērs, ar ko šobrīd cīnās visā Eiropā, ir savulaik Portugālē ar nepārbaudītu koksnes iepakojamo materiālu ievestā priežu koksnes nematode. Tas ir kaitēklis, kas bojā priežu kokus, – veselus mežus ļoti ātrā tempā.
Tāpat uzskatāms piemērs ir Āzijas ūsaiņi un citrusu ūsaiņi – kaitēkļi, kuri ar nepārbaudītiem stādmateriāliem savulaik ievesti Itālijā. Ar tiem joprojām Lombardijas reģionā notiek nopietnas cīņas. Tie bojā lapu kokus, un vienīgā apkarošanas metode ir lielos lapu kokus nocirst un sastrādāt sīkās frakcijās, tā iznīcinot visu dzīvo radību koku saknēs.
"Svarīgākais ir profilakse – neievest, ātri pamanīt, un ja tiešām kaut ko pamana, ziņot mums, lai mēs ātri varam tikt galā ar šiem kaitniekiem," uzsvēra Šķupele.
Savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta Robežkontroles departamenta direktores vietniece fitosanitārās robežkontroles jomā Kristīna Romanova aicināja: "Vēlme mūsu reģionā kaut ko stādīt un veidot savus dārzus ir ļoti izteikta, kas ir brīnišķīgi, bet pieturēsimies pie mums raksturīgām sugām. Arī eksotiskās sugas, – nav jau tā, ka to nav. Dodaties uz dārzu centriem, kuros dabūsiet visplašāko spektru, un veidojiet savas kolekcijas no tiem augiem, kas šeit ir pieejami."
Tie eksotiskie augi, kas pieejami iegādei tepat Latvijā, ir pārbaudīti un droši.
"Protams, 100% visu pārbaudīt nevar, bet tieši augu aizsardzības dienesta inspektoriem ir plāns, kādiem organismiem kurās vietās ir jāpievērš uzmanība. Pārbaudām mēs augus jebkurā to audzēšanas vietā, – vai tā ir siltumnīca, dārzs, parks vai piemājas dārzs. Tātad jebkurā vietā, arī mežos, kuriem vēršam ļoti lielu uzmanību, jo organismu, kas var kaitēt tieši mežiem, ir ļoti daudz, un tas ir saistīts ar ekonomiku. Mēs ņemam paraugus, tos nosūtām uz Nacionālo fitosanitāro laboratoriju, kura var pateikt, ir bīstamais kaitēklis vai nav, jo uz aci to ne vienmēr var pateikt," skaidroja Šķupele.
Viņa uzsvēra, – pie pirmajām aizdomām, ka dārzā ir kas neparasts un kaitīgs, jāvēršas pie speciālistiem vai augu aizsardzības dienesta inspektoriem, kas paņems paraugus un palīdzēs. Tas nāks tikai par labu, – jo slimība vai kaitēklis tiks ātrāk atklāts, jo mazāki būs zaudējumi.
