Naturalizācija visiem. Izvēle drīzāk aprēķina, nevis mīlestības dēļ

Laikraksts ”Diena” pirms referenduma atklāti aicina balsot tā, kā iesaka Rietumu partneri: “Latvija ir starp Rietumu civilizāciju un aizvien pieaugošo haosu Austrumos – trešā ceļa nav.” Turklāt laikraksta nostāju varēja just arī gan pēc publicētajiem politiķu viedokļiem, gan pēc ekspertu izvēles. Aģitācijas “tēvzemiešu” garā tur tikpat kā nav, tāpēc var teikt – tā ir spēle vienos vārtos.

Bet

referenduma iznākumu “Diena” jau vērtē kā “saprātīgu izvēli”.

Tiesa, līdzās ir ne visai priecīgs Vairas Vīķes-Freibergas komentārs – viņa tolaik bija tikai Latvijas Institūta vadītāja.

Pēc viņas domām, rezultāts īstermiņa perspektīvā ir labs Latvijas tēlam ārzemēs. Taču ilgtermiņa perspektīvā  tas pastiprinās grūtības panākt, lai daudzi “sveštautieši” sevi identificētu ar Latvijas nacionālajām interesēm. Pēc Vīķes-Freibergas paasi paustā viedokļa,

“tagad nepieciešama aktīva valdības rīcība, lai ārvalstu padomdevēji liek savu naudu tur, kur viņu mute bija. Vajag tagad pieprasīt viņu solīto palīdzību krievvalodīgo izglītošanā, latviešu valodas mācīšanā”.

”Neatkarīgās” noskaņojumu pirms referenduma varētu raksturot - “jābalso, kā saka partneri, lai arī negribas”. Formāli redakcija iztika bez aicinājumiem par vai pret. Taču attieksme ir jūtama – rakstos. Piemēram, šādā:

”Eiropas austrumu vai Krievijas rietumu robeža?” – virsraksts 2.oktobra numurā. Autors atgādina par “piektās kolonnas” izveidošanas risku pilsoņu vidū, kā arī par to, ka iekšpolitisku apsvērumu dēļ labāk būtu balsot “par” (tas ir, pret pilsonības likuma liberalizāciju). Taču, tā kā Krievijā pēc krīzes ir bads, cilvēki aplaupa vilcienus, lai tur atrastu kaut ko ēdamu (pēc autora rīcībā esošajām ziņām), bet Krievijas biznesa elite kopā ar naudu jau ir atstājusi valsti (arī pēc autora rīcībā esošās informācijas), kaimiņvalsts atrodas revolucionārā situācijā (atkal pēc autora rīcībā esošajām ziņām), un tāpēc mums ir vajadzīgas ES un NATO, bet ne starptautiskā izolācija. Citādi… “Kas tad var garantēt Latvijas drošību?

Ja Rietumeiropa Latviju būs atzinusi par nedemokrātisku, jāšaubās, vai Krievija kautrēsies vēlvienreiz izcirst logu uz Eiropu.”

Referenduma rezultātus “Neatkarīgā” uzņem bez īpaša prieka, konstatējot, ka par grozījumu atcelšanu balsojuši reģioni, kur ir vairāk latviešu, bet pret – Rīga un Latgale, kur daudz “sveštautiešu”. Tātad balsojuma iznākumu spēcīgi ietekmējuši nelatvieši, rezumē avīze. Tālāk tiek pārstāstīts, ko elektrovilcienā esot teicis kāds gados jauns krievvalodīgais – ka viņš neieredz Latvijas valsti. “Un tāds viedoklis ir Latvijas krievu vidē, un tas ir nopietns signāls,” secina autors. “Tas liecina par to, ka plaisa ir ne tik daudz starp pilsoņiem un nepilsoņiem, cik starp pamatnāciju un tās tautas pārstāvjiem, kas okupēja Latviju”.  

Autora secinājums - pilsoņu skaita pieaugums uz citu tautību pārstāvju rēķina var draudēt ar neparedzamām sekām.

Nacionālkonservatīvā ”Lauku Avīze” publicē viedokļus, kas ir gan par, gan pret, turklāt redakcijas raksti ir apbrīnojami lojāli jaunpilsoņiem, kas iziet naturalizāciju.

Atšķirībā no “Dienas”, “Lauku Avīzes” redakcija atturas no tiešiem aicinājumiem, kā balsot. Cita lieta – apmaksāta reklāma: lūk, TB/LNNK aicina referendumā “pierādīt, ka Latvija ir valsts, ar kuras viedokli jārēķinās”.

Bet te emocionālāka TB/LNNK reklāma, par kuru samaksājis pazīstamais ārsts un nacionālists no ASV Aivars Slucis. Tajā brīdināts – ja tauta nobalsos pret grozījumu atcelšanu, tad

pēc 50 gadiem “latvieti – tāpat kā okupācijas gados, - tavi mazbērni būs spiesti runāt krieviski savā Latvijā”.

Secinājums:  “Neatstāsim to bijušajiem okupantiem un viņu pēctečiem!”

3.oktobrī, referenduma dienā, “Lauku Avīzē” publicēts raksts “Kā top jaunpilsoņi”, kas visnotaļ labvēlīgi vēsta par tiem, kuri iziet naturalizācijas procesu. “Varbūt kādam to būs nepatīkami dzirdēt, bet cilvēki, kas saņem zilo pilsoņa pasi naturalizācijas procesā, visbiežāk vairāk zina par savu valsti nekā daudzi no mums, “vecpilsoņiem”.”

Tomēr avīze aicina nedalīt pilsoņus vecajos un jaunajos un nemēģināt noskaidrot, kura no šīm grupām ir patriotiskāka, atgādinot - Latvijas vēsturē zemniekus jau dalīja jaunsaimniekos un vecsaimniekos, un nekas labs no tā neiznāca.

“SM” (bijusī “Sovetskaja molodjož”) attieksme pret referendumu vienlaikus ir gan cerību pilna, gan ar pigu kabatā: skatoties, kā aktivizējušies latviešu politiķi, kas baidās palikt bez ES un NATO, ir pat kārdinājums nobalsot “par” kopā ar “tēvzemiešiem”, par spīti, raksta viens no autoriem. Tomēr kārdinājumam, pat tādam, padoties nekādi nedrīkst,

un jābalso tomēr “pret”, paskaidrots tālāk.

Laikraksts “Čas” arī aicina balsot “pret”, taču par plebiscīta iznākumu prieka ir maz. “Cilvēkiem DAĻĒJI atdod to, kas jau tā viņiem pēc taisnības PILNĪBĀ pienākas,” sacīts pirmajā lappusē.

Kopumā var teikt, ka drukāto plašsaziņas līdzekļu lappusēs

“tēvzemiešu” pozīcijas pirms referenduma ir pārstāvētas salīdzinoši maz un galvenokārt - kā apmaksāta reklāma.

 Un pavisam dīvaini izskatās divi aicinājumi – prezidenta Gunta Ulmaņa un premjerministra Guntara Krasta, kas publicēti latviešu plašsaziņas līdzekļos referenduma dienā.

 

Ja prezidents atkal dedzīgi aicina balsot pret “tēvzemiešu” nostāju, tad “tēvzemietis” Krasts, šķiet, izjūt diskomfortu - par gaidāmo izvēli runā tikai aplinkiem un miglaini, vairāk vēsta par ekonomikas izaugsmi un vidusšķiras attīstību.

Paradokss - lai gan referendumu iniciēja TB/LNNK, Krasts pat nepavēsta lasītājiem par savu izvēli, atrunājoties ar nevēlēšanos, lai viņa lēmumam referendumā būtu kāda ietekme.

Un – pasarg’, Dievs - viņš neaicina balsot ne “par”, ne “pret”: “Negribu mācīt un dot norādījumus. Es ticu mūsu tautai.”

Latviešu avīzes Amerikā, kuru auditorija ir tur dzīvojošie latviešu imigranti un viņu pēcteči, pirms referenduma kategoriski iestājas pret naturalizācijas atvieglošanu – neskatoties uz visiem ASV un citu Rietumu partneru padomiem.

Emigrantu izdevumi (kā izrādījās, pravietiski) pareģo pagaidām vēl abstrakta mēra-ušakova parādīšanos: ja dot krieviem pilsonību, pēc kāda laika krievu partijas nāks pie varas Latvijas lielākajās pilsētās.

“Latvieši uzvarējuši paši sevi”

Kad rezultāti jau zināmi, (53% nobalsojušo atbalstījuši pilsonības likuma liberalizāciju, 45% tai pretojušies), visi izdevumi ziņo par Rietumu pozitīvo reakciju.

Atzinību un apsveikumus sūta ASV Valsts departaments, Eiropas Savienība, EDSO un - latviešu presei par pārsteigumu – pat Krievijas kompartijas līderis Genadijs Zjuganovs.

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs priecājas, ka tagad Latvija saņems neapšaubāmu Rietumu atbalstu, ja Krievija mēģinās izvirzīt vēl kādas pretenzijas.

Rietumu plašsaziņas līdzekļi arī apsveic referenduma iznākumu, lai gan virsraksti un citāti tajos dažkārt nav tik viennozīmīgi. Vācu “Frankfurter Allgemeine  Zeitung” raksta, ka latviešiem pirms referenduma nav paticis Rietumu spiediens, kas izdarīts “Krievijas stilā”. “Latvieši uzvarējuši savu niknāko ienaidnieku – paši sevi,” dzēlīgi raksta zviedru “Dagens Nyheter”.

Tiesa, pēc referenduma rezultātu pasludināšanas ne pārāk skaļi, taču skanēja viedokļi – rezultāts izskatās aizdomīgi, par nederīgiem atzīto biļetenu procents ir netipiski liels, ir arī citas dīvainības…

Patiešām – ja izanalizē, kā balsots dažos iecirkņos, atklājas virkne dīvainību… Par to – turpinājumā.

         TURPINĀJUMS SEKOS