#LV99plus: Simtiem bēgļu ir iesprostoti Rīgā birokrātisku šķēršļu dēļ

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Andrejs Kalniņš

Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.

Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.

Andrejam ir arī savs "Facebook" profils un un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

Tēvs cītīgi mēģina palīdzēt savam draugam Plēsim. Plēsim pieder saimniecība netālu no Cēsīm, tomēr viņš tajā nav bijis jau vairākus mēnešus. Kad vācieši ieņēma Rīgu, Plēsis tur atradās kādās savās darīšanās un kopš tā brīža saprotamu iemeslu dēļ nebija spējīgs atgriezties.

Turpmākos mēnešus viņš vadīja Rīgā, dzīvojot lielā pieticībā un aizņemoties naudu no turienes paziņām. Kad vācieši ieņēma Vidzemi, Plēsim radās cerība drīz atgriezties mājās. Tomēr tas līdz šim nav noticis. Izbraukt no Rīgas drīkst tikai ar ceļošanas atļauju, un tādu piešķir tikai tad, ja ir dibināts pamats.

Plēsim pēc noteikumiem šāds pamats būtu – viņš grib atgriezties savās dzimtas mājās pie savas ģimenes. Bet, lai to izdarītu, viņam ir vāciešiem jāpierāda, ka viņš patiešām ir tas, par ko uzdodas. Ņemot vērā vāciešu aizdomīgumu un lielo pieprasījumu skaitu – vēl vairāki vidzemnieki ir līdzīgā situācijā kā Plēsis -, tas nemaz nav tik vienkārši.

Plēša sieva ir kritusi izmisumā un lūdza mana tēva kā jurista palīdzību. Tagad tēvs palīdz Plēša sievai kārtot visus dokumentus, kas jāiesniedz civilajai un militārajai pārvaldei gan Vidzemē, gan Rīgā. Pat ar visu tēva palīdzību process turpina ievilkties. Tāpēc Plēsis nu jau otro mēnesi gaida uz izbraukšanas atļaujas saņemšanu.

*1918. gada 4. aprīļa ieraksts dienasgrāmatā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti