Marija Bērza
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.
Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.
Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils.
Fakts aiz stāsta: 1919. gada rudenī Liepājā savu darbību uzsāka Pestīšanas armija.
Liepājas krastos ir izcēlusies neparasta armija. Tā nav kā iepriekšējos gados redzētās – cara, vācu, līveniešu un latviešu - armijas. Jaunatnākusī armija nekaro ar ieročiem un nepārvalda fronti. Vismaz ne īstu, dabā saskatāmu. Šīs armijas cīņa notiek par prātiem, sirdīm un dvēselēm. Tāpēc arī jocīgais nosaukums ‘’Pestīšanas armija’’.
Kā jebkurā armijā, arī Pestīšanas armijā ir kareivji un virsnieki. Bruņoti ar Bībelēm un citiem tekstiem, pestīšanas armijas cīnītāji kaujās dodas ar sprediķiem. Nezaudējot ne mirkli, viņi enerģiskos sprediķos, pagaidām gan vēl sliktā vācu valodā, cenšas pievērst liepājniekus savai pārliecībai.
Jaunās armijas kareivji nāk pārsvarā no Anglijas. Tāpēc viņiem ir izmisīgi nepieciešams gūt vietējos rekrūšus. It īpaši starp latviešiem, ar kuriem saziņa ir visgrūtākā. Pūlēm ir panākumi, un, kā stāsta, tad jau šajā īsajā laikā par Pestīšanas armijas kareivjiem kļuvuši 14 vīrieši un 36 sievietes.
Pievilcīgu jauno kultu padara ne tikai Dieva vārds, bet arī tā saistība ar labdarību. Jau no pirmās dienas tā biedri dala drēbes un pārtiku. Jaunie rekrūši, domājams, ir pat vēl priecīgāki par iespēju tikt pie noliktavu un ienākošo kravu pārvaldības nekā par sprediķiem un skaistiem svēto rakstu apkopojumiem.
*1919. gada 9. septembra ieraksts dienasgrāmatā.
