Andrejs Kalniņš
Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.
Saziņas medijs projektā #LV99plus - ieraksti dienasgrāmatā.
Andrejam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
783 balsis. Tik maz ieguva zemnieku savienība Cēsīs. Šī ziņa ir liela vilšanās gan man, gan tēvam. Iztēlojos, ka ar savām aģitācijas aktivitātēm veicu lielus darbus Latvijas nākotnes vārdā un ikvienu satiktu cilvēku esmu pārliecinājis par savu taisnību. Ikviens, kuru labi pazinu, teica, ka balsos par zemniekiem. Bet beigās tikai nieka 783 balsis.
No visas Vidzemes Latvijas nacionālās intereses pārstāvēs tikai viens deputāts – Jānis Goldmanis. Pārējie lielinieki.
Skolā pratināju savus biedrus. Par ko tad kura vecāki ir nobalsojuši. Freimanis pārliecinoši teica, viņa abi vecāki ir balsojuši par Latviešu zemnieku savienību. Viņš to skaidri zina, jo arī viņa tēvs to tik vien dara, kā mājās lamā lieliniekus. Bite bija mazāk pārliecinošs. Viņš teica, ka gan jau, ka balsoja par zemniekiem, kur tad citur liksies. Bet no viņa ģimenes tikai tēvs aizgāja vēlēt. Māte esot teikusi, ka nevēlas jaukties politikā, un tēvs nav īpaši uzstājis, ka jāiet vēlēt.
Mazajam Jānim jēga prasīt nebija. Viņa vecāki balsoja par maziniekiem, un šiem gājis bija vēl daudz sliktāk nekā zemniekiem. Devos pie Skala. Bet viņš izvairīgs. Tomēr neatlaidos. Tirdīju, tirdīju līdz viņš atzinās. Redz, ja varētu pats vēlēt, ne brīdi nedomājot nobalsotu par zemniekiem. Bet viņa ģimenei citi uzskati. Viņiem vispār patīkot, ka lielinieki ielikuši viņa draugu Mengeli pārtikas valdē. Biju izbrīnīts – kā tad tā, Mengeli tak arestēja. Vēl nesen par to visi skolā runājām. Bet nē, izrādās arests bijis vien blefs pirms vēlēšanām. Mengelis atpakaļ valdē, un tagad viņam uzdots vadīt izmeklēšanu par paša organizētajām rekvizīcijām. Vai nav smieklīgi? - jautāja Skals. Aizkaitināts atcirtu stingru: ‘”Nē!’’ Izrādās, Skala ģimene – māte, tēvs, omamma, vecākā māsa – visi atdevuši balsis par lieliniekiem. Nosaucu Skalu par nodevēju un vairs nepārminu ne vārda šodien.
Mājās tēvs stāstīja, ka zemnieku savienība organizēšot izmeklēšanu vēlēšanu lietās.
Skaidri redzams, ka tās nav bijušas godīgas. Tikšot apzināti visi iecirkņi, apkopoti protokoli un vāktas liecības. Jau tagad zināms, ka vairākās vietās nav atļautas aizklātas vēlēšanas.
Māti šī tēva ņemšanās kaitināja. Viņa jau no paša sākuma esot teikusi, ka šīs vēlēšanas ir viens vienīgs teātris. Vienīgais, ko viņa nesaprotot, ir tas, kā tēvs var būt tik naivs. Vēl cerot, ka varēs kādu izmeklēšanu veikt. Jāsmejas. Vienīgais, kā mātei esot žēl, ka, visticamāk, to miera līgumu noslēgs. Labāk būtu bijis, lai vācieši arī visu Vidzemi ieņem. Vismaz kārtība būtu. Šis mātes teikums tēvam bija par daudz. Viņš, neko neteicis, piecēlās, uzvilka mēteli un devās ārā. Tēvs vienmēr tā darīja, kad bija ļoti dusmīgs uz māti.
*1917. gada 10. decembra ieraksts dienasgrāmatā
