3 fakti, kas ir jāzina par lielinieku apvērsumu Petrogradā
1. Apvērsums nav negaidīts
Lielinieki varas sagrābšanai gatavojās ļoti ilgi un nemaz necentās slēpt savus nodomus.
Tas viņiem arī īsti nebija vajadzīgs, jo Aleksandra Kerenska Pagaidu valdība bija ļoti nepopulāra. Ministru prezidentu, kurš bija sagrābis diktatoriskas pilnvaras, mēdza saukt par “Aleksandru IV” (pirms tam Krievijā bija valdījuši trīs cari Aleksandri). Pagaidu valdības rezidences (Ziemas pils) garnizons bija neliels, un tas pats katru dienu saruka, rēķinoties ar gaidāmo apvērsumu. Galu galā Ziemas pilij aizstāvju bija tik maz, ka pat pie visām ieejām un logiem nebija iespējams nolikt pa sargam. Pagaidu valdība bija tik bezpalīdzīga, ka garnizonam nespēja nodrošināt pat normālu ēdināšanu.
Vladimirs Ļeņins (Uļjanovs)
Ļeņins (īstajā vārdā Vladimirs Uļjanovs, 1870–1924) bija Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas radikālā spārna (lielinieku) līderis. Pusaudža gados viņš piedzīvoja sava vecākā brāļa Aleksandra sodīšanu ar nāvi par piedalīšanos atentāta organizēšanā pret caru Aleksandru III. Ļeņina vadītie lielinieki iestājās par šķiru cīņu, proletariāta diktatūru un masu teroru.
2. Revolūciju reti kurš pamana
Pagaidu valdības aizstāvju un lielinieku bija tik maz, ka lielākā daļa Petrogradas iedzīvotāju nemaz nemanīja vēsturiskās pārmaiņas.
Pilsētas tramvaji pat nemainīja kustību sarakstu, un jaunie Ziemas pils saimnieki bija nedaudz vīlušies, ka apkārtējie uz notiekošo noraugās ar diezgan lielu vienaldzību.
Vara faktiski mētājās uz zemes, un neviens to nevēlējās iegūt, jo valstī bija sakrājies pārāk daudz neatrisinātu problēmu. Vienīgi Ļeņins, apsēsts ar pasaules revolūcijas ideju, izrādījās pietiekami traks, lai to mēģinātu.
3. Aleksandrs IV ir populārāks par Nikolaju II
Aleksandrs Kerenskis izrādījās populārāks par Nikolaju, kuru daži sauca par “asiņaino”, bet citi uzskatīja par svēto.
Ziemas pils apsardze tāpat vien nepadevās uzbrucējiem, bet mēģināja aizstāvēties savu iespēju robežās. Pagaidu valdības ministri nebēga un nepārgāja lielinieku pusē. Ierēdņi atteicās sadarboties ar lieliniekiem. Frontē pat atradās nepilns tūkstotis kazaku un daži simti kara skolu audzēkņu, kas mēģināja glābt Pagaidu valdību.
Niknas ielu kaujas starp Pagaidu valdības aizstāvjiem un lieliniekiem notika Maskavā. Asiņainas sadursmes risinājās arī citās Krievijas pilsētās.
Kāpēc lielinieku apvērsums Petrogradā 1917.gada 7.novembrī ir nozīmīgs? Un vēl daži fakti, kurus ir interesanti zināt.
Par projektu #LV99plus
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.
Diskusijas un tā laika vēstures perioda un tēlu ieraksti atrodami arī domubiedru grupā "Facebook' "Dzīvā vēsture".
Kā tad īsti vērtēt šos notikumus? Raugoties 1917. gada kontekstā, tas bija pret Pagaidu valdību vērsts apvērsums.
Lūkojoties plašāk, 20. gadsimta kontekstā, tā neapšaubāmi bija revolūcija. 7. novembra notikumi turpmākajās desmitgadēs tik būtiski ietekmēja Krievijas un pasaules attīstību, ka tie noteikti būtu jāuzskata par revolucionāriem.
Paradoksāli, bet 7. novembri var uzskatīt arī par kontrrevolūcijas uzvaru. Lielinieki gāza Februāra revolūcijas rezultātā radīto Pagaidu valdību, likvidēja brīvības un demokrātiju, pēc divarpus mēnešiem nostājās pret Satversmes sapulci. Viņi iznīcināja visus Februāra revolūcijas sasniegumus. Varbūt Ļeņins būtu pelnījis kontrrevolucionāra apzīmējumu?
Lai nu kā mēs vērtētu Leņinu, viņš un Trockis, kurš bija galvenais apvērsuma organizators un vadītājs, pilnībā iznīcināja Kerenski politiski un morāli. 1918. gadā Kerenskis devās uz ārzemēm un visu mūžu pavadīja trimdā (miris ASV 1970. gadā). Līdz pat mūža beigām viņš nespēja pārdzīvot lielinieku meistarīgi radīto leģendu par Kerenska bēgšanu no Petrogradas. Viena versija vēstīja, ka viņš izlavījies no Ziemas pils medmāsas izskatā, bet citi apgalvoja, ka viņš esot pārģērbies par apteksni. Patiesība gan bija daudz prozaiskāka – apvērsuma sākumā viņš steidzās uz fronti, lai meklētu atbalstu karaspēkā. Pārģērbties viņš nepārģērbās, bet, lai izkļūtu no galvaspilsētas, konfiscēja ASV pārstāvniecībai vieglo automobili. Tiesa gan, dažas dienas vēlāk, kad bija izgāzies ģenerāļa Krasnova karagājiens uz Petrogradu un pirms tam uzticamie kazaki mēģināja Aleksandru Kerenski arestēt, viņš tik tiešām pārģērbās par matrozi un aizbēga.
Pēc apvērsuma klejoja arī daudz nostāstu par notikumiem pašā Ziemas pilī – par pils izlaupīšanu, Pagaidu valdībai lojālā sieviešu bataljona izvarošanu un Ziemas pils vīna pagrabu izlaupīšanu. Tomēr maz kas no stāstītā izrādījās patiesība,
lai gan vīna pagrabi tik tiešām tika iztukšoti.
