Rīta Panorāma

Intervija ar Normundu Pauniņu, Antru Stafecku un grupas "Otra puse" dalībniekiem

Rīta Panorāma

Telefonintervija ar veselības ministri Andu Čakšu

Pirmās palīdzības ABC. Elektrotraumas. Augstspriegums

VIDEO: Kā palīdzēt augstsprieguma elektrotraumu gadījumos?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem un 2 mēnešiem.

Augstspriegums parasti sastopams transformatoru apakšstacijās kā arī elektorpārvades līnijās. Tāpēc, redzot bojātu gaisa vada līniju, jābūt ļoti piesardzīgiem.

“Brīdī, kad vads ir pārtrūcis, mēs uzskatām, ka viņš ir bīstams. Viņš ir pie zemes un par bīstamo zonu tiek uzskatīti astoņi metri rādiusā ap šo vadu, kurā nonākot, cilvēkam ir iespēja gūt elektriskās strāvas iedarbību,” saka AS “Sadales tīkls” nodrošinājuma direktors Signis Rīns.

Tādēļ, redzot zemē nokritušu kabeli, drošā veidā no tā jāatkāpjas vismaz astoņu metru attālumā. “To mēs varam darīt, lai nesaņemtu soļu spriegumu, mēģinot pārvietoties, neatraujot kājas no zemes. Neradot potenciālo starpību starp kājām, tas ir šļūcot ar kājām,” saka Rīns.

Ideālā variantā, no šīs zonas var vienkārši lēnām izlēkt ārā. Taču svarīgi ir abas kājas turēt kopā, pretējā gadījumā var tikt saņemts strāvas trieciens. Nokļūstot drošībā, jāzvana 112 un jābrīdina apkārtējie, lai tie neienāk bīstamajā zonā. Ja ieraugāt, ka pie norauta kabeļa jau guļ cietušais, tad rīcība ir šāda.

“Svarīgākais noteikums ir netuvoties notikuma vietai, zvanīt pa ārkārtas tālruņa numuru un informēt, ka tajā un tajā vietā, iespējams, notikusi augstsprieguma elektrotrauma, ka šajā zonā atrodas cietušais. Tālāk jau glābšanas dienesti zinās, kuru institūciju tālāk informēt, lai atslēgtu elektropadevi,” saka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Zemgales reģionālā centra vadītājs Roberts Fūrmanis.

Ja tomēr esat gatavs riskēt ar savu dzīvību un mesties palīgā, tad drošāk to darīt šādi: “Mums ir jāmēģina pietuvoties cietušajam ar lēcieniem vai šļūcošiem soļiem. Ja ir sauss laiks, mēs varam mēģināt cietušo aiz sausām drēbēm atvilkt nost no vada.
Ar sausu koku, zaru, mēģināt šo vadu noņemt nost, atbīdīt no ķermeņa, bet tās visas ir darbības, kas saistītas ar risku. Risks nav tad, kad līnija ir atslēgta,” norāda Rīns.

Nereti, strāvas triecienu no augstsprieguma līnijām saņem makšķernieki, neuzmanīgi rīkojoties ar makšķeri. “Ja mēs redzam to, ka makšķere nav sapinusies vados vai cilvēks netur viņu rokās, tad mēs varam droši iet klāt. Ja makšķere ir uz zemes, bet augšā viņa ir sapinusies vados, tad ap to vietu, kur makšķere ir, ir šī 8 metru bīstamā zona,” pauda Rīns.

Kļūdas, kas tiek pieļautas: netiek ņemta vērā astoņu metru zona, cilvēks riska zonu pamet skrienot vai soļojot, cietušā glābšana, kamēr elektrība nav atslēgta.

Pareiza rīcība: ievērot 8 metru zonas robežu. Šo zonu var pamest tikai kājas cieši turot kopā – vai nu šļūcot ar kājām pa zemi, vai lecot. Zvanīt glābējiem, parūpēties, lai astoņu metru zonā neiekļūst citi cilvēki vai dzīvnieki.
Ja pie kabeļa atrodas cilvēks, jāzvana glābējiem, tuvoties tam var tikai tad, kad strāvas padeve ir atvienota.
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti