"Apgalvot, ka tieši brokolis vai burkāns, biete vai kāposts izārstēs, būtu skaļš pieteikums, ko grūti zinātniski un argumentēti pamatot. Drīzāk dārzeņi kopumā var palīdzēt uzlabot veselību. Par to zinātniekiem šaubu nav," sacīja Bīlande.
Speciāliste piebilda – ir pierādījumi, ka augu valsts uzturs un, protams, arī dārzeņi, var uzlabot veselību. Dārzeņu lietošana var sniegt virkni ieguvumu tieši hronisku saslimšanu gadījumos, bet tos nedrīkst saukt par medikamentiem.
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors, endokrinologs Valdis Pīrāgs norādīja, ka viņš pieturas pie viedokļa, ka jebkurš augs, arī dārzenis, ir dzīvs organisms. “Un nekas nav nejaušs – tā ir kompleksa mijiedarbība starp mūsu organismu un to organismu, ko patērējam uzturā. Pa vidu ir mikrobioms, miljardi baktēriju, kas pārtiek no tā, ko mēs apēdam," teica endokrinologs.
"Teikt, ka ir labie dārzeņi, sliktie dārzeņi, vērtīgāki dārzeņi, mazāk vērtīgi, ir vienkāršots apgalvojums," atzina Pīrāgs. Viņš arī norādīja, ka tikai pēdējos gados ir atklāts, cik nozīmīga ir mijiedarbība starp mikrobiomu – mikrorganismu kopumu cilvēka ķermenī – un to, ko mēs ēdam.
Bīlande atgādināja, ka dārzeņu ēšanai nevajadzētu būt kampaņveidīgai. Tam jābūt ikdienas rituālam vai neatņemamai sastāvdaļai, gluži kā zobu tīrīšanai no rīta un vakarā.