Pašlaik divas absorbējošas bonas neļauj mazuta noplūdei ceļot tālāk pa Virbupi un nokļūt Abavā. Tām papildus Virbu pagasta pārvalde pievienojusi sietus, kas ķer peldošus zarus un saknes, lai netraucētu bonām darbu.
Naftas noplūde notikusi pašā Jaunpagasta centrā. Jauna noplūde šobrīd vairs nav novērota. „Vakar uznāca tāds neliels lietutiņš, tad atkal parādījās. Laikam uz tiem krastiem tomēr vēl ir kaut kas, bet ar aci tur neko nevar atrast,” stāsta Virbu pagasta pārvaldes vadītājs Egils Alsbergs.
Īstais noplūdes iemesls nav zināms, taču viena no versijām, ka vainojama jau gandrīz 30 gadus slēgtā cietes rūpnīca, kurai blakus bijis vērienīgs mazuta pieņemšanas punkts. To nepienācīgi apsaimniekojot, mazuts, iespējams, nonācis vidē. „Tur it kā savā laikā kaut kāda avārija ir notikusi, noplūde ir bijusi. Vai tur bijis nolauzts krāns, vai tur ir pāri lijis, to jau neviens vairs nevar pateikt. Tas ir tik sen,” teic Alsbergs.
Būs rakstisks rīkojums, tad arī reaģēsim – tā saka uzņēmumā „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, kas Virbupē veic ūdensnotekas atjaunošanu, lai līdz 31.jūlijam paspētu darbus pabeigt. „Ekskavators ir tālāk ticis no objekta un darbi turpinās. Darbi tiks pārtraukti, ja tiks pieņemts atbilstošs lēmums no Valsts vides dienesta [puses]. Mēs nevaram uz sarunu pamata pārtraukt, jo tas ir Eiropas struktūrfondu projekts,” skaidro Kurzemes reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs Uldis Mednis.
Valsts vides dienests vēl izvērtēs dabai un upes ekosistēmai nodarīto kaitējumu, taču jau šobrīd atzīst, ka vēsturiskā mazuta noplūde nav liela. „Ja ņem vērā, ka ierobežotais posms ir 400 metru platumā un naftas produkti vairs upē neieplūst, var teikt, ka tūlīt šie sanācijas darbi tiks pabeigti,” norāda VVD pārstāve Jūlija Ņikitina.
Šobrīd nav zināms, vai zemes kārtā joprojām slēpjas pirms gadiem noplūdis mazuts. Tāpēc, lai šāda situācija neatkārtotos, Talsu novada pašvaldība plāno konsultēties ar ekspertiem.
