"Latvijā ģenētiski modificētus (ĢM) kultūraugus neaudzē, kā arī Latvijas sabiedrībā ir negatīva attieksme pret ĢMO kopumā. Tāpēc Latvija ir ieinteresēta saglabāt no ĢM kultūraugiem brīvu zemi arī turpmāk," Luksemburgas sanāksmē teicis Latvijas delegācijas vadītājs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība).
Viņš būtu vēlējies, ka atsevišķas normas tiktu formulētas citādāk, taču kompromisa vārdā Latvija atbalstīja esošo priekšlikumu, jo ministrs uzskata, ka ir būtiski ievērot subsidiaritātes principu šajā jomā un piešķirt dalībvalstīm tiesības pašām lemt par ĢM kultūraugu audzēšanu: "Mēs ceram uz veiksmīgām turpmākām sarunām, lai rastu gala vienošanos visdrīzākajā laikā."
Savukārt apvienība "Zemes draugi" uzskata, ka Latvijas atbalstītais ES vides ministru balsojums par jaunu regulējumu, kas pieņemts, aizbildinoties ar teorētisku dalībvalstu tiesību paplašināšanu ģenētiski modificētu (ĢM) kultūraugu audzēšanā, ir nepilnīgs un rada būtiskus riskus ĢM kultūraugu nekontrolētai audzēšanai Eiropā un Latvijā.
"Ierosinātais jaunais regulējums sniegs biotehnoloģiju uzņēmumiem, piemēram, "Monsanto" un "Syngenta", bezprecedenta varu. Tām tiks dotas likumīgas tiesības izlemt, vai valsts var aizliegt audzēt ĢM kultūraugus. Ja biotehnoloģiju uzņēmumi iebildīs pret aizliegumu, dalībvalstis būs spiestas meklēt citus tiesiskus pamatojumus ĢM kultūraugu aizliegšanai, atverot durvis turpmākiem tiesāšanās darbiem," uzskata "Zemes draugi" padomes vadītājs Jānis Ulme.
"Eiropas Zemes draugu" pārtikas kampaņu vadītāja Mūte Šimfa ceturtdien, 12.jūnijā Briselē pavēstīja, ka tas ir nepieņemami, ka tādiem uzņēmumiem kā, piemēram, "Monsanto" tiks dota pirmā teikšana par jebkuru lēmumu aizliegt savus produktus: "Valdībām ir jābūt iespējai aizliegt nevēlamu un riskantu ĢM kultūraugu audzēšanu bez atļaujas saņemšanas no uzņēmumiem, kas no tā gūst peļņu."
"Latvijas bez iebildumiem atbalstītais ES Vides ministru padomes priekšlikums sagrauj visu, kas Latvijā pēdējos gados ir izdarīts lai izveidotu piesardzības principā un sabiedrības interesēs balstītu ĢMO aprites sistēmu.
Tas, pretēji apgalvojumiem, arī nesniedz solīto stingro tiesisko pamatu ĢM kultūraugu audzēšanas aizliegumam - faktiski ir pavērtas durvis ĢM kultūraugu plašākai audzēšanai Eiropā un vides un veselības risku izvērtējuma sistēmas sagraušanai. Arī valdību piespiešana lūgt biotehnoloģiju uzņēmumiem sniegt atļauju aizliegumam jaunu ĢM kultūraugu audzēšanai ir absurda un nedemokrātiska. Tas nostāda biotehnoloģiju uzņēmumu intereses augstāk par demokrātiski ievēlētu valdību un sabiedrības interesēm," sašutis ir "Zemes draugi" pārstāvis Ulme.
