Neformāla vienošanās par šo jautājumu tika panākta 2014.gadā. Parlamenta apstiprinātās likuma normas paredz, ka valstīm būs jānodrošina arī tā dēvētās buferzonas, lai ģenētiski modificētie augi no tās valsts teritorijas, kur tie ir atļauti, nevarētu dabīgā ceļā nokļūt valstīs, kur šādi augi ir aizliegti.
Pēc jauno normu stāšanās spēkā arī Latvijā Saeimai būs jāizlemj, vai atļaut ģenētiski modificēto augu audzēšanu mūsu valsts teritorijā. Vairumā Latvijas pašvaldību tā jau šobrīd ir aizliegts, izmantojot pašvaldību tiesības pieņemt šādas normas, sacīja EP deputāte Sandra Kalniete ("Vienotība").
“Man liekas, vissvarīgākais lēmums, kas šobrīd ir pieņemts, ir tas, ka visi formulējumi direktīvā ir formulēti tā, ka, ja nacionālā dalībvalsts nolems, ka tās teritorijā ģenētiski modificētos augus nedrīkst audzēt, tad neviens no lielajiem ģenētiski modificēto organismu gigantiem, kompānijām nevar vērsties tiesā un šo lēmumu apstrīdēt. Viņi nevar šo prāvu uzvarēt. Un tas ir ļoti svarīgs lēmums,” uzsvēra EP deputāte Kalniete.
