Līdzīgi, kā savulaik būvējot ēkas, daudzviet dārdzības dēļ netika paredzēta ventilācijas sistēmu izbūve, arī šobrīd vajadzība pēc ventilācijas daudziem joprojām šķiet neizprotama. Laikā, kad jātaupa elektrība, netrūkst iestāžu, kas kā vienu no pirmajiem taupības pasākumiem izvēlas būtiski samazināt ventilācijas jaudas.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) institūta direktors Ivars Vanadziņš norādīja –
sliktā ziņa ir, ka šādi var ļoti daudz ietaupīt. Taču tikai īstermiņā.
"Tās sekas būs dārgākas nekā, teiksim, x eiro, tagad tas ilgtermiņā būs vienkārši daudz, daudz dārgāk. Mums ir vislielākās bažas tieši par jaunajām ēkām. Un droši vien vislielākās bažas ir par jaunajām publiskajām ēkām, – universitātes, skolas, iespējams, kādas kultūras ēkas," norādīja speciālists.
Viens no būtiskiem riska faktoriem – jo sliktāka ventilācija, jo labāka vide vīrusu izplatībai. Tātad lielāks risks cilvēku veselībai. Vēl viens risks, ka silta, mitra un slikti vēdināta telpa ir ideāla vieta, kur veidoties pelējumam.
Proti, bojājumi skar gan pašu ēku, gan rada veselības riskus cilvēkam, kurš ieelpo gaisā esošās neredzamās pelējuma sporas.
Vanadziņš skaidroja, ka pelējuma sēņu ietekme ir labi pētīta, īstermiņā tās rada kairinātus degunus, sarkanas acis, klepošanu un šķaudīšanu, bet ilgtermiņā – pneimonijas un astmas.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) alergoloģe pneimonoloģe Ieva Cīrule norādīja: "Kā vienmēr, stiprākie izdzīvos, bet tie jutīgie indivīdi, tie, protams, ņemot vērā, ka mums tagad ir tādi bērni, kas agrākos laikos agrīnā vecumā būtu aizgājuši citā pasaulē dzīvot. Tad tie joprojām dzīvo šinī pasaulē, un viņi, protams, ar savām elpošanas sistēmām ir jūtīgāki un viņi uz to noreaģēs vairāk nekā tie, kas ir tie veseli un stipri."
Cīrule stāstīja, ka aptuveni desmitajai daļai jauniešu ir hroniskas elpceļu slimības. Viņa atgādināja, ka veselības saglabāšanai ārkārtīgi svarīgi ir telpas kārtīgi vēdināt un visus mācību pasākumus, ko vien iespējams, pārcelt svaigā gaisā.
Veselības inspekcija tikmēr atzina, ka saskata riskus, kas slikti vēdinātās telpās var rasties cilvēka veselībai. Taču vienīgais, ko var darīt, ir brīdināt.
"Ja tiešām parādās kaut kādas pazīmes kaut kāds vai nu pelējums sāk attīstīties, ir kādas indikācijas, protams, ir attiecīgi jāreaģē, bet diemžēl mēs esam tādā situācijā, kādā mēs esam. Mēs nevaram stingri aizliegt kaut ko nedarīt," pauda Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis.
Tikmēr Vanadziņš norādīja, ka no kolēģiem citās augstskolās jau sācis saņemt pirmos signālus par pelējuma pazīmēm svaigi remontētās telpās. Viņš skaidroja – ja ventilācijas sistēmas netiks pareizi darbinātas, sekas veselībai vairāk varēs just ziemas mēnešos.
