Gadiem ilgi smagi slimiem pacientiem paredzētā šķidrā pārtika, ar kuru slimnieks var uzņemt visas vajadzīgās uzturvielas, bija jāpērk pašiem sirdzējiem vai visbiežāk – viņu ģimenes locekļiem. Šim mērķim pirms vairākiem gadiem pat vāca ziedojumus labdarības maratonā "Dod pieci!".
Kopš pagājušā gada aprīļa valsts apmaksā speciālo uzturu cilvēkiem, kuri nevar uzņemt uzturvielas vai viņu ķermenī tās neuzsūcas.
Šobrīd valsts apmaksāts medicīniskais uzturs nozīmēts vairāk nekā 1300 pacientiem. Daļa cilvēku šo atbalstu saņem novēloti.
"Šie pacienti ir ļoti dažādi. Ir tiešām daļa pacientu, kam šis ir atbalsts pēdējā dzīves periodā," stāsta Austrumu slimnīcas Uztura un dietoloģijas centra vadītāja Laila Meija.
"Ir dažādi. Ir pacienti, kam tas ir vajadzīgs kādu periodu. Piemēram, pēc smagām ķirurģiskām operācijām, kad pacients pats nespēj uzņemt šo normālo uzturu pietiekamā daudzumā. Tas ir saistīts ar staru terapiju, ar ķīmijterapiju. Tas nav tā, ka visi pacienti lieto šo papildu medicīnisko uzturu vienādi ilgi vai vienādi daudz."
Trešo mēnesi valsts apmaksātu specializēto pārtiku saņem onkoloģijas paciente Silvija. Pēc spēcīgas ķīmijterapijas sieviete zaudējusi zobus, enerģiju, nokritusies svarā par vairākiem desmitiem kilogramu – līdz 52 kilogramiem.
Viņa speciālo uzturu būtu varējusi saņemt krietni agrāk, bet saka, ka par to nav zinājusi.
"Man nebija tas zināms, un neviens arī nepateica. Un es brīnos, kāpēc ģimenes ārsts neko nepateica, ka tāda iespēja ir – saņemt klīnisko barošanu.
Es tagad jau divus kilogramus pieņēmos svarā. 54 [kilogrami] man jau ir. Es esmu atdzīvojusies. Līdz tās barības ēšanai es biju pilnīgi bez spēka, pilnīgi guloša."
Ārsti atzīst, ka šī uztura nozīmēšana aizkavējusies, un pamatā pacienti par šo pārtiku uzzina, nonākot lielajās slimnīcās. Arī ģimenes ārsti vajadzību pēc šī uztura tagad pamana biežāk.
Jo vēlāk pamana slimības simptomus un vēršas pēc palīdzības, jo lielāks risks palikt atkarīgam no līdzcilvēku palīdzības, palielinās riski saslimt ar infekcijas slimībām un nonākt slimnīcā, kā arī riski nomirt.
"Daudzi pacienti atnāk tiešām jau ļoti smagā malnutrīcijas stadijā, kad svars ir ļoti stipri zaudēts. Ir pat tādi pacienti, kuriem vairs nav iespējams caur muti uzņemt uzturu. Viņiem jāmeklē cits barošanas veids," stāsta Meija.
Šogad minētajiem barošanas līdzekļiem un to piegādei valsts plāno tērēt vairāk nekā trīs miljonus eiro, informē Nacionālajā veselības dienestā. Ar šādu summu pietiek 600 pacientiem.
Dienestā saka – pieaugot pieprasījumam, NVD varētu lūgt papildu naudu šim mērķim. Bet pagaidām ar esošo finansējumu visiem, kam tas nepieciešams, pietiek, jo ne visi pacienti šo uzturu lieto veselu gadu un ne visi to saņem vienlaikus.
