Rancāns atzinīgi vērtēja dažādus kursus, kur izglīto vecākus par dažādiem ar bērna piedzimšanu saistītiem jautājumiem, tostarp pēcdzemdību depresiju.
Profesors atgādināja par starptautiskajiem datiem – no pēcdzemdību depresijas cieš 10% sieviešu. Precīzi Latvijas dati gan nav pieejami. Vienlaikus viņš skaidroja, ka piektā daļa no jaunajām sievietēm, kuras pēcdzemdību periodā mirst, aiziet no dzīves pēcdzemdību depresijas dēļ. Proti, tās ir divas no desmit pēcdzemdību periodā mirušajām sievietēm.
Vaicāts, kādas ir būtiskākās pazīmes, kas var liecināt par pēcdzemdību depresiju, viņš uzskaitīja: neraksturīga grūtsirdība, nomāktība, trauksme, bažas. Sabiedrība no sievietes sagaida, ka bērns ir piedzimis, tāpēc tagad mātei jābūt laimīgai, starojošai, bērns jālutina, taču tad, ja viņa jūtas citādi, sieviete var noslēgties un dzīvot savos iekšējos pārdzīvojumos.
"Līdz pat pašapvainošanas idejām, kas var sasniegt globālu mērogu – ka sieviete jūtas pie visa vainīga, atbildīga un ka viņai būtu labāk aiziet no dzīves, nekā palikt," skaidroja Rancāns.
Vaicāts, kur meklēt palīdzību, profesors uzsvēra, ka pirmā kontaktpersona ir ģimenes ārsts, taču akūtos gadījumos 24 stundas diennaktī pieejams arī psihiatriskais dienests.
KONTEKSTS:
Jautājumi par pēcdzemdību depresiju kļuva aktuāli pēc tam, kad novembra pirmajā nedēļā pazuda jaunā māmiņa Anna Jansone ar dažus mēnešus vecu zīdaini. 2. novembrī meža masīvā Jelgavas novadā, Valgundes pagastā, policijas darbinieki atrada nomas automašīnu "Toyota Corolla", kuras salonā pazudušais zīdainis atradās miris.
Tikmēr sievietes meklēšana turpinās. Mirušā zīdaiņa tēvs sociālajos tīklos stāstīja, ka viņa dzīvesbiedre nopietni cīnījusies ar pēcdzemdību depresiju,
