Ģimenes studija

Ar iniciatīvu aicina "aukles līdzfinansējumu" piešķirt pašiem vecākiem

Ģimenes studija

Skolu reforma: Latgalē gaidāmās pārmaiņas

Skolu reforma: Mazās skolas Vidzemē - ko saglabāt, ko pārveidot, ko slēgt?

Profesionālu pedagogu trūkums un mazais skolēnu skaits - galvenie skolu slēgšanas iemesli

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Skolu slēgšanai ir vairāki iemesli, būtiskākie ir profesionālu pedagogu trūkums un pašvaldības nespēja finansēt skolas ar mazu skolēnu skaitu. Vidzemes pieredze rāda, ka ar vietvaras atbalstu labi strādāt var arī mazās skolas, izvirzot ambiciozus mērķus.

"Ģimenes studija" turpina pētīt, kā skolu reforma īstenojas reģionos. Šoreiz saruna par notiekošo Vidzemē, vērtējot, vai vēlamajā skolu tīklā atradīsies vieta arī citādām skolām. Tādām, kurām savs redzējums, kā būtu jāizglīto bērni.

Vidzemē ir vislielākais skolu skaits un vislielākais nelielu skolu īpatsvars.

Dana Narvaiša no Cēsu Jaunās skolas uzsver skolas būtību: “Lai skola nav izdzīvošanas, bet kvalitatīvas dzīvošanas pieredze.” Viņa domā, ka skolu slēgšana nav viennozīmīgs jautājums, jo mums ir liels pedagogu un jo īpaši kvalitatīvu pedagogu trūkums, tāpēc būtu jāapvienojas, lai skolēniem būtu iespējams mācīties pie kvalitatīva pedagoga. Tāpat nozīmīgs ir pedagogu darba atalgojuma jautājums – labs atalgojums ir iespējams, ja ir liels skolēnu skaits skolā.

Iniciatīvas grupas “Vecāki par labāku izglītību” pārstāvis Gundars Āboliņš uzskata, ka viena no lielākajām izglītības sistēmas problēmām ir katastrofāls skolotāju trūkums: "Varam teoretizēt par dažādām iespējām, bet mazo skolu slēgšana ir problēmas risināšana, lai pietiktu pedagogu."

Šajā situācijā viens no risinājumiem ir skolu apvienošana, lai veidotu spēcīgu skolu un spēcīgu vadības skolu. Dana Narvaiša uzsver, ka jebkura risinājuma gadījumā jāatceras, ka nevar risināt dažādas sociālas problēmas ar izglītības budžeta palīdzību.

Ja ir pašvaldībā izpratne par izglītību, tad pārmaiņu process nav tik smagnējs. Tomēr mums ir ļoti daudz pašvaldību ar mazajām skolām, kas ir fiktīvas skolas, lai radītu mākslīgu nodarbinātību, skolā strādā vietvarai pietuvināti cilvēki, tad par bērnu neviens tur nedomā - tā par skolu situāciju dažviet Latvijā pauž Gundars Āboliņš.

Bieži mazās skolas izvēlas bērniem, kuriem ir nepieciešama īpaša uzmanība, kuri nespēj koncentrēties un uztvert mācības skolā, kurā daudz bērnu un ātrs ritms. Bērni ir dažādi, tāpēc  var piekrist, ka maza un mierīga skola ir labs variants dažiem bērniem, bet ne visiem bērniem tāda skola noder. Risinājums individuālai pieejai ir dažāds.

Pašvaldības, kuras mērķtiecīgi iegulda lielus finansējumus izglītībā, ir pierādījums tam, ka šajās pašvaldībās pieaug naudas plūsma, jo cilvēki pārceļas dzīvot tuvāk labai skolai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti