No 7. līdz 13. martam tiešsaistē norisināsies jau otrā Bērnu mentālās veselības nedēļa ar mērķi izglītot vecākus un atbalsta personas par bērna mentālo veselību, kā arī informēt par resursiem, kur rast palīdzību Latvijā. “Runā ar mani” organizē biedrība “Debesmanna”, visi notikumi ir bez maksas. Tiešraides ieraksti skatāmi arī LSM.LV vecāku un bērnu sadaļā.
Bērnu mentālās veselības nedēļas "Runā ar mani" idejas autore un iniciatore Iveta Parravani uzsver, ka pagājušajā gadā Bērnu mentālās veselības nedēļā izdevās dot vairāk, nekā bija domāts un izsapņots. Atsauces bija labas, saturs noderīgs, "pēc šī pasākuma bija sajūta, ka tas ir nepieciešams".
Šī gada caurviju tēma ir "trauma”, ko tā var atstāt bērna psihē. Tēma bija izdomāta pagājušajā gadā, bet šogad tā ir īpaši aktuāla. Šajos notikumos pieaugušie ir apjukuši, grūti iedomāties, kā to pārdzīvo bērni.
Bērni ir līdzās pieaugušajiem, redz viņu emocijas, bērniem ir daudz jautājumu par pieaugušo satraukumu, viņiem ir jāpaskaidro satraukumu iemeslus,
pauž sociālantropoloģe, komunikācijas speciāliste, divu bērnu mamma Anete Kiseļeva.
Šajā laikā bērnu uzvedība ir vairāk izaicinoša, tam ir iemesls – notikumi pasaulē. Bērns grib atjaunot sajūtu, ka vecāki ir tepat klātesoši, pievēršot vecākiem uzmanību. “Svarīgi vecākiem dozēt (savu) telefona laiku, pievēršot uzmanību bērnam,” akcentē bloga "Es pats" veidotāja un piecu bērnu mamma Viktorija Ozola.
Bērna rīcību nekad nevajag uzskatīt par mazsvarīgu, bērnam nepieciešams skaidrot arī vecāku rīcību, ja nepieciešams, arī atvainoties – ja mammas un tēti netiek gala ar savām emocijām, akcentē Kiseļeva.
Pieaugušie mēdz pieņemt tādu soda mēru pret bērnu, kādu bērns nav pelnījis. Dažādās situācijās vecākiem jārunā ar bērnu, kā pats bērns risinātu radušos situāciju.
Ja bērns baidās no pieaugušā, tad sāk melot. Labāk ir veicināt savstarpējo uzticēšanos. Senāk mums bija emocionāli nepieejami vecāki, jo viņi domāja par izdzīvošanu.
Vecāku ikdiena un realitāte parasti ir citāda nekā grāmatās. Vai es izgāžos ar skaļu blīkšķi? Vismaz reizi dienā, bet es apzinos, ka man ar sevi ir jāstrādā, bērns ir mana atbildība. Ja man nav resursu, man tie ir jāmeklē. Bieži partneriem bērnu audzināšanā pat neļauj mēģināt un kļūdīties. Nav pareizu cilvēku. Vecākiem ir jātrod resursi, lai palīdzētu bērnam, uzsver Parravani.
Ozola uzskata, ka labākā metode ir runāšana ar bērnu, noskaidrojot faktus, kas noticis, jautājot bērnam, ko bērns domā par notikušo.
