Trento Universitātes Socioloģijas un sociālo pētījumu nodaļas pētnieki Ilārija Līvore un Moriss Triventi, veicot pētījumu ar 39 tūkstošu 10. klašu skolēnu dalību, atklāja, ka skolotāji, vērtējot izglītojamos ar vienādu "priekšmetu specifiskās kompetences līmeni", ko mēra ar standartizētiem testiem, augstāku vērtējumu piešķir meitenēm nekā zēniem.
Matemātikā meitenes tiek vērtētas par aptuveni 0,4 ballēm augstāk nekā līdzīgi kompetenti zēni. Valodā meitenes saņem par 0,3 ballēm augstāku vērtējumu. Itālijā skolēni tiek vērtēti 10 ballu skalā, pārbaudījums ir nokārtots sekmīgi, ja skolēns saņem vismaz 6 balles.
Skola un zēni
Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs, psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs skaidro, ka problēmas pamatā ir izglītības sistēmas formāts, kas neņem vērā dzimumu atšķirības. Šī problēma aizsākusies pēc Otrā pasaules kara, kad izglītības sistēma piedzīvoja ievērojamas pārmaiņas. Pirms Otrā pasaules kara izglītība bija vairāk nodalīta – bija atsevišķi zēnu skolas un meiteņu skolas, kā arī pedagogi pārsvarā bija vīrieši, taču pēc kara tas mainījās – skolas kļuva kopējas un izglītībā absolūtais vairākums skolotāju bija sievietes, atklāj psihoterapeits.
"Daļa no šīm pārmaiņām saistās ar to, ka skola kā sistēma kļuva neizdevīga puišiem dažādu psiholoģisku, arī bioloģisku iemeslu dēļ. Tieši tāpat kā pirms tam skola bija neizdevīga meitenēm visādu šo pašu iemeslu dēļ. Un tās šķēres ir visu laiku augušas (..), un ar katru gadu var redzēt, ka zēnu sasniegumi kļūst aizvien sliktāki salīdzinājumā ar meiteņu sniegumu," stāsta Nils Sakss Konstantinovs.
Psihoterapeits skaidro, ka
"zēniem bioloģiski ir grūtāk nosēdēt vietā, bet skolā tas, ko no tevis prasa, ir sēdēt mierā ļoti ilgus periodus un koncentrēties uz to, kas notiek uz tāfeles, ko skolotāja stāsta. Meitenēm fizioloģisku iemeslu dēļ nosēdēt mierīgi ir vienkāršāk. (..) Puiši evolucionāri ir veidoti tā, ka viņiem ir jābūt kustīgākiem."
Labs piemērs, lai uzlabotu zēnu sniegumu klasē, būtu ļaut bērniem stundā ik pēc kāda noteikta laika pārvietoties pa klasi, izskrieties pa gaiteni, atklāj Nils Sakss Konstantinovs. "Tāpat vērtīgi būtu, ja skolās būtu vairāk kaut kādas tehniskas lietas vai iespējas, piemēram, zēniem starpbrīžos ko jaukt ārā, kaut ko ķimerēties, kaut ko darīt ar priekšmetiem, respektīvi, sevi nodarbināt kaut kādā veidā, kas ir viņu vecumposmam atbilstoši, tostarp, arī fiziski un arī sporta veidā," pauž psihoterapeits.
Tāpat psihoterapeits norāda, ka meitenes nobriest par diviem trim gadiem ātrāk, viņām krietni ātrāk sākas pubertāte, viņas arī krietni ātrāk nobriest emocionāli. "Meitenēm ātrāk attīstās tas, ko sauc par runas centru – viņas ir verbālākas. Zēni sliktāk lasa, viņi sliktāk uztver valodu, viņiem vārdu krājums ir mazāks," pauž Nils Sakss Konstantinovs.
Līdz ar to skolās, kas domā par zēnu vajadzībām, būtu īpašs uzsvars lasīšanas programmām zēniem, norāda psihoterapeits: "Sākot jau no pirmās klases, programmas, kas maksimāli darītu visu, lai zēniem attīstītu viņu lasītprasmi. Jo mēs zinām, ka tas būs tas, kas viņu absolūto vairumu iegāzīs pēc tam vēlāk."
Tāpat psihoterapeits vērtē, ka bērnus klasē vajadzētu likt pēc attīstības līmeņa, nevis vecuma.
Bērns, tāpat kā ikviens no mums, grib darīt to, kas viņam padodas. Mūs īpaši neinteresē nodarboties ar to, kur mēs esam slikti, kur mūs kritizē, norāda Nils Sakss Konstantinovs.
"Bet, tā kā skola ir uzbūvēta tā, ka zēniem tā ne īpaši labi padosies un viņi reti būs tie labie, priekšzīmīgie paraugbērni, tad lielai daļai zēnu automātiski rodas priekšstats, ka skola ir vieta, kur viņiem ir ļoti grūti būt labiem, kur viņiem ir grūti kaut ko sasniegt. (..)
Un tas vēstījums bieži vien puikām arī ir – vienkārši vajag kaut kā sakost zobus, vienalga kāda atzīme, galvenais, ka sekmīgi. Kad mēs iedodam bērnam šo vēstījumu, tas jau viņu ieliek tādā pozīcijā, ka tas nav priekš viņa. Un tad viņš darīs vienu no divām lietām, – vai viņš kļūs ļoti slikts tajā visā un pievērsīs sev uzmanību kā negatīvais, vai arī viņam zudīs jebkāda motivācija," pauž psihoterapeits.
Zēniem ir svarīgi konkurēt ar citiem, iekļauties hierarhijās, skaidro Nils Sakss Konstantinovs: "Ļoti bieži zēni nav konkurētspējīgi skolā, tāpēc ka meitenes principā šīs atzīmes noklāj. (..) Ja viņiem nav citas iespējas konkurēt, tajā hierarhijā iekļauties, viņi meklēs citas hierarhijas kaut kur ārpusē."
Divas dažādas puses
Privātās vidusskolas "Patnis" matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs pauž, ka šāda vērtēšanas atšķirība tiešām varētu būt tendence. Turklāt tas attiecas ne tikai uz vērtēšanu atzīmju formā, bet arī vispār kopumā, kā piemēru minot uzvedību. Viņš skaidro, ka "ļoti bieži, ja salīdzina divas ļoti līdzīgas situācijas, kurā zēns vai meitene kaut ko izdara, visticamāk, ka zēnam skolā par to būtu kaut kādas sekas, taču meitenei to biežāk norakstītu kā tādu izņēmuma gadījumu vai uz to, ka tas ir kāds pārpratums vai ka par to jāparunā."
"Mēs pret meitenēm šajā situācijā izturamies vairāk terapeitiski un pret zēniem – vairāk koriģējoši. Mēs gribam uzreiz viņus "vest pie prāta",
un reizēm patiesībā ir gluži otrādi – kādreiz tieši zēnam vajag to terapeitisko pieeju, tādu sarunāšanos un iemācīt, kā var caur sarunāšanos atrisināt kaut kādas lietas," norāda Aleksandrs Vorobjovs.
Taču ir arī pretēji gadījumi, stāsta Aleksandrs Vorobjovs: "Zēni reizēm rada tādu stereotipu, priekšstatu, ka viņi būs tādi lielāki delveri utt., un tāpēc,
kad viņi stundā izdara kaut ko īstenībā pašsaprotamu un to, ko meitenes dara visu laiku un bez atgādinājumiem, tad skolotājiem šķiet, ka tas ir kaut kas tāds ekstraordinārs, un tad mēs viņus metamies slavēt. Un tajā brīdī meitenēm apzināti vai neapzināti, bet rodas jautājumi par to, ka mēs arī šeit esam klāt šajā procesā, un mēs darām to pašu un daudz vairāk."
Tajā pašā laikā, ja zēni saskaras ar zemākiem vērtējumiem, tad meitenes saņem labo atzīmi, taču tālāk ar to nekas netiek darīts. Aleksandrs Vorobjovs, atsaucoties uz pētījumu, kas veikts Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekānes Lindas Danielas vadībā, atklāj, ka Latvijā tiek nepietiekami strādāts ar STEM (angļu valodā: Science, Technology, Engineering, Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) jomā talantīgu meiteņu apzināšanu, it sevišķi vecumposmā no 7. klases un uz augšu.
Skolotāja subjektīvisma faktors
Runājot par blakusfaktoriem, kas varētu ietekmēt skolotāju, izliekot skolēnam vērtējumu, Vorobjovs norāda, ka formāli tādiem nevajadzētu būt. Kritērijiem, pēc kādiem skolēns tiek vērtēts, vajadzētu būt skaidri atrunātiem, taču realitātē saglabājas subjektīvisma faktors.
"Problēma ir tāda, ka mēs subjektīvi raugāmies uz saviem skolēniem ļoti dažādi. Mums ir ļoti atšķirīgas vērtēšanas pieejas, un mūsu ekspektācijas diemžēl arī ir dažādas,"
pauž skolotājs.
Aleksandrs Vorobjovs stāsta, ka, ejot vērot citu pedagogu stundas, skolotāji grib dzirdēt vērtējumu par metodiku un saturu. "Tur vienmēr ir labs saturs. (..) Visbiežāk tā tomēr ir saruna par vidi, par mikroklimatu, par to, kā cilvēki jūtas, par to, kā skolotājs reaģē uz jautājumiem," viņš atklāj. Nereti tieši pēc skolotāja reakcijas uz skolēna jautājumiem var saprast, vai ir risinājies kāds subjektīvs process, skaidro Vorobjovs. Piemēram, ja skolēns kaut ko skolotājam pajautā un skolotājs jautājumu uztver ar azartu, bet tad kāds cits skolēns uzdod kādu līdzvērtīgu jautājumu, no kura var izvērst labu diskusiju, skolotājs uz to reaģē pilnīgi citādāk.
"Manuprāt, to vajadzētu apzināties skolotājiem pašiem, reflektēt par to, kā ir manā stundā, un, ja tādas situācijas ir, tad ar tām kaut ko darīt, kaut kā to šķetināt, saprast, kas tevi sadarbībā ar šo skolēnu dara tramīgu un ko tu ar to vari darīt, kā tu to vari risināt," pauž Vorobjovs.
Mācīšanās vide – piemērotāka meitenēm
Skolotāja attieksme pret skolēnu ļoti ietekmē viņa sekmes. Tieši tāpat kā skolēna sajūtas un emocijas pret skolotāju, norāda Nils Sakss Konstantinovs.
"Kopumā bērni mācās daudz labāk pie tiem skolotājiem, pret kuriem viņiem ir emocionāli pozitīvākas attiecības. Tas viss ir saistīts ar piesaistes procesiem.
Un, ja mums ir klase, kurā, skaidrs, skolotājai rodas negatīvākas izjūtas pret skolēniem, kuri vairāk traucē stundu vai kas prasa vairāk apsaukšanas, vai kas ir skaļāki, kuri vienkārši vairāk ir zēni. Un pozitīvākas sajūtas pret meitenēm," skaidro psihoterapeits.
Tāpat bērniem ir labākas atzīmes pie sava dzimuma skolotājiem, viņš norāda. "Tas ir saistīts ar psiholoģiskajiem procesiem, tāpēc ka mēs identificējamies. Dzimumam nav tik liela loma septiņu, astoņu, deviņu gadu vecumā, bet sākot no 10 gadiem dzimumam ir izšķiroša, fundamentāla loma, tāpēc ka bērnam notiek dzimuma identitātes veidošanās. Puikas pievelkas pie vīriešiem vairāk, un viņi grib vairāk atdarināt sava dzimuma cilvēkus, un tieši tāpat ir ar meitenēm. Ja skolā būs vairāk sieviešu, tad loģiski, tīri matemātiski sanāks, ka labākas atzīmes būs meitenēm. Zēni tajā nebūs tik iesaistīti," skaidro Nils Sakss Konstantinovs.
Aleksandrs Vorobjovs pauž, ka "meitenēm psiholoģiski ir vieglāk veidot drošu, uzticamu saikni ar skolotāju – sievieti." It sevišķi Latvijā, kur ir Eiropā lielākais skolotāju sieviešu īpatsvars, viņš norāda.
"Latvijā 90% skolotāju ir sievietes, līdz ar to vide Latvijas skolās tomēr ir vairāk tāda meitenēm labāk piemērota.
Skolotāja sieviete tomēr drīzāk asociēs mācību procesu ar to, kā viņai ir vieglāk, ērtāk, saprotamāk uztvert informāciju, un zēni uztver informāciju atšķirīgāk nekā meitenes," skaidro skolotājs. Tāpēc ir svarīgi skolās, kurās ir abu dzimumu skolotāji, ka viņi strādā nevis vienkārši autonomi, bet gan viens ar otru apmainās ar informāciju, uzsver Aleksandrs Vorobjovs.
"Sarunājoties es vienmēr redzu, ka mana kolēģe domā par stundas plānošanu pilnīgi citādāk nekā es. Un no viedokļa, ka es par to nekad neaizdomātos, tāpēc ka man tā domāšana strādā mazliet citādāk. Un tad, kad es savukārt padalos ar viņu, tā vienmēr ir tāda laba apmainīšanās, un, manuprāt, tas ir tas, kam mums Latvijā nepietiek nekad laika, un arī tas nekad nav skolā paredzēts," stāsta Aleksandrs Vorobjovs.
Nils Sakss Konstantinovs norāda, ka "ja mēs domāsim vairāk par zēniem skolās, tas būs izdevīgāk visiem un īpaši – meitenēm, tāpēc ka no tā, ka zēniem ir sliktāk, cieš meitenes, tāpēc ka viņas nevar normāli mācīties, jo skolotāja aptuveni 40% vai vairāk laika pavada, apsaucot zēnus un mēģinot tikt ar viņiem kaut kā galā. Mēs runājam par zēniem, bet, atrisinot šo problēmu, būs labāk pilnīgi visiem, meitenēm jo īpaši."
