Latvijas Jaunatnes padomes pārstāve Marta Renāte Jērica pauž, ka iepriekšējie gadi nav bijuši aktīvākie jauniešu dzīvē, to ietekmēja kovida laiks. Eiropas jaunatnes gads bija vēstījums no Eiropas, lai jaunieši atgrieztos ierastajā dzīves ritmā.
Šis gads bija tāds, ka ikviens iesaistītais noticēja, ka var pieņemt lēmumus.
Jaunieši maz tic, ka viņu loma lēmumu pieņemšanā ir nozīmīga,
skaidroja jaunatnes organizācijas Klubs "Māja" prezidente Ance Mālkalna.
Jaunieši ir tā sabiedrības grupa, kas krīzēs cieš visvairāk. Šogad jauniešu aktivitātēs īpaši tika uzsvērta jauniešu grupa, kas pandēmijas laikā cieta visvairāk. Pieredze rāda, ka pēc ekonomiskās krīzes bija liels jauniešu bezdarbnieku skaits, jaunieši ir trausla sabiedrības grupa, kura ir viegli ietekmējama. Ir svarīgi, ka uz to reaģē un pieņem lēmumus, uzsverot, ka jaunieši Eiropas Savienībā ir svarīga grupa, uzsvēra līdzdalības un jaunatnes politikas eksperts Vilis Brūveris.
Latvijā Eiropas jaunatnes gada koordinēšana bija uzticēta Latvijas Jaunatnes padomei. Šī gada laikā notika daudzi pasākumi dažādās Latvijas pilsētās.
Lai sekmētu jaunatnes piederību sabiedrībai, izvirzīti 11 mērķi:
- Eiropas Savienības saikne ar jaunatni.
- Dzimumu līdztiesība.
- Iekļaujoša sabiedrība.
- Informācija un konstruktīvs dialogs.
- Garīgā veselība un labklājība.
- Lauku jauniešu attīstības veicināšana.
- Kvalitatīva nodarbinātība visiem.
- Kvalitatīva mācīšanās.
- Telpa un līdzdalība visiem.
- Ilgtspējīga zaļā Eiropa.
- Jauniešu organizācijas un Eiropas programmas.
Ance Mālkalna uzsvēra, ka ir jaunieši, kas grib līdzdarboties, tomēr ne vienmēr jauniešiem ir liela ietekme, tā ir bēdīgā realitāte. Dažas idejas uzklausa, dažas nē. Ir jāturpina iet pie lēmuma pieņēmēja, nepadoties un ticēt, ka ir iespējams ko ietekmēt.
"Vēlamies, lai lēmumu pieņēmēji vairāk uzmanības pievērš jaunatnes politikai dažādās jomās. Jauniešus skar daudzi Latvijā pieņemti lēmumi. Nav sajūta, ka to ņem vērā,"
teica Marta Renāte Jērica.
