Lai kā gribas dzīvē visu atrisināt, ir lietas, kas vienkārši ir jāpieņem. Un jādzīvo ar prieku par katru dienu. Rati nav šķērslis, lai Elīna trauktos pa laukumiņu pakaļ mazākajai māšelei. Tētis palīdz un vējš svilpo gar ausīm.
"Ir grūtāk. Nu, kaut vai tīri fiziski. Un vēl tētiem vienmēr gribās visu atrisināt, bet šajā situācijā nevar atrisināt," atzina Mārcis. "Slodze ir lielāka, bet paliekam tēti."
Elīna ir saldummīle, bet Megija – mazs spridzeklītis. Pateicoties pandēmijai, pēc Megijas dzimšanas Mārcis varēja būt mājās ļoti daudz.
"Sieva pēc otrā ķeizara nedrīkstēja celt Elīnu, un tad es biju otrā mamma. Vai pirmais tētis," paskaidroja Mārcis.
Tāpēc pirmais vārds, ko mazā māsa izrunāja, nebūt nebija mamma. "Ja nemaldos, Megija teica - tētis, bet Elīna - mamma," sacīja Mārcis.
Bērnībā Mārcis īpaši novērtējis to laiku, ko tētis ar viņu pavadīja kopā aktīvi.
"Man tētis ir ārsts - ģimenes traumu padomdevējs," pastāstīja Mārcis. "Mums bija slēpošanas, BMX. Megija ir par mazu, kad varēs tikt ar dipdapu, es skriešu, viņa brauks līdzi. Tāds mans plāniņš."
Mārcis saka, ka bez atbalsta komandas nevar iztikt neviens, un to viņš novēl visiem tētiem, lai atrastu laiku saviem hobijiem un laikam divatā. "Mana mamma, Ilzes tētis, kas pieskata bērnus, mēs varam divatā ar sievu kaut kur aizbraukt," paskaidroja Mārcis.
Tāpat viņš novērtē ziedot.lv un rehabilitācijas centra “Poga” īpaši sagādātos brīžus tētiem: "Īpašo bērnu tēvi dodas pārgājienā. Nakšņo zem klajas debess. Septembrī..."
Tēvu dienu Mārcis īpaši nesvin, bet vienmēr no sievas saņem kādu personisku dāvaniņu, piemēram, atslēgu piekariņu ar bērnu vārdiem. Bet divas īstās sirds atslēgas, protams, ir Megija un Elīna.