Bērniem vajadzība kustēties ir ģenētiski noteikta,
skaidro sporta ārste Sandra Rozenštoka.
Vecāku pārspīlētās rūpes
Sporta pedagoģe Inta Bula-Biteniece uzsver vecāku pārspīlētās rūpes par bērna drošību. Baidās mammas, arī skolotājas, rezultātā bērns nespēj uzrāpties pa vingrošanas sienu. Pāraprūpētība un pārliekā drošība liedz iemācīties dažādas prasmes.
Trīs līdz piecus gadus vecs bērns nemāk ķert vai mest bumbu, visticamāk, ka tāpēc, ka bērnam bumbas nav, bet, iespējams, ir tehnoloģijas.
Bērnus nevajag tik ļoti pāraprūpēt, ja kritiens būtu tik bīstams, tad neviens mazulis nebūtu iemācījies staigāt. Ir jākļūdās 10 reizes, lai ko iemācītos, Ja vecāki pēc pirmā kritiena bērnam vairs neļauj iet, kāpt, tad nenotiks fiziska attīstība. Ķiveres, ceļu sargus vai ko citu nepieciešams sarūpēt, ja veic fiziskās aktivitātes.
Sporta ārste Sandra Rozenštoka akcentē, ka vecāki bērnam nesaka – “skaties, kur liec kāju vai roku”, bet saka – “neej, nekāp!”, tā mācot bērnu nedarīt neko vispār, nevis darīt uzmanīgi.
Vecāku piemērs
Lai bērns pierastu pie fiziskām aktivitātēm - ir jābūt vecāku iniciatīvai. Ārtse skaidro, ka aktīvi bērni var kļūt pasīvi, sēdēt pie televizora, ja vecāki neaicinās uz fiziskām aktivitātēm.
Bērni mācās no vecākiem, ja neredz, ka vecāki aktīvi, tad nav, no kā mācīties. Ir arī tendence, ka bērnu aizved uz dažādiem sporta pulciņiem. Līdz četru gadu vecumam vecāki var būt vislabākie treneri – ir daudzas lietas, ko vecāki var iemācīt.
Vecāki satraucas par bērna fizisko attīstību līdz gada vecumam, bet pēc tam vairāk fokusējas uz kognitīvo attīstību.
Vecākiem jāstrādā ar to, ko bērns var, māk, kas interesē.
Bieži grēko vecāki, iedod bērnam tehnoloģijas, bērnu mazkustības iemeslus raksturo fizioterapeite Asnāte Jakubāne. Gadās, ka sasniedzot bērnudārza vecumu, bērns nevar nostāvēt uz vienas kājas, neprot spert bumbu. Vispārattīstoši bērnu laukumi ir daudzās vietās, kur bērni var darboties, bet vecāki to bieži neizmanto.
Bērns lielu dienas daļu pavada bērnudārzā, bet mūsu izglītības iestāžu nodrošinājums fiziskajām aktivitātēm nav pietiekošs. Inta Bula-Biteniece skaidro, ka pētījumā noskaidrots - bērnudārzos un sākumskolā bērns nostaigā ap 3000 soļu. Tas ir nepietiekami un norāda, ka izglītības iestādēs nav iespējas nodrošināt fiziskās aktivitātes, to nosaka arī vietas pieejamība, bērnu daudzums, audzinātāju darba laika ilgums un daudzi faktori kopā.
Speciālisti aicina dažādot bērnu darbības:
- Stāvēt kājās un spēlēties, spēlēt galda spēles, likt puzles.
- Ģērbjoties neizmantot krēslus, ja bērns nevar apģērbties, lai apsēžas uz grīdas, tās arī būs fiziskas aktivitātes.
- Bērni var darīt nelielus ikdienas darbus - saklāt galdu, kārtot, uzkopt telpas.
Bērna pārslogošana
Pārslogots bērna augums ir vēl viena mūsdienu problēma, jo bērni apmeklē intensīvus treniņus katru dienu, tajos trenējot vienas un tās pašas muskuļu grupas. Treneriem ne vienmēr ir padziļinātas zināšanas par muskuļu darbību. Bērniem nereti ir vāja roku un pirkstu muskulatūra, jo nav bijuši pareizi treniņi.
Galvassāpes, nogurums, miegainums, nespēja aizmigt, koncentrēšanās spēju zudums – tas var liecināt par bērna pārpūli,
tad vecākiem jāmeklē speciālistu palīdzība.
Bērnam ir nepieciešamas dažādas sporta aktivitātes; pētījumi liecina, ka tad, ja bērnībā nodarbojas ar vairākiem sporta veidiem, arī lielākā vecumā turpina dažādas fiziskās kativitātes; ja bērns nodarbojas ar vienu sporta veidu, tad, to pārtraucot, pārstāj ar sportiskām aktivitātēm nodarboties vispār, pauž sporta ārste Sandra Rozenštoka.
