Lai arī jau vairākus gadus dzīvo Jelgavā, Dana un Oļegs atzina, ka abi sirdī joprojām jūtas dzimtajiem Līvāniem piederīgi. Viņi ir kopā no vidusskolas sola, lai gan pazīstami jau kopš bērna kājas, kad, kā jokoja Dana, Oļegs viņu pievilinājis ar savu akvāriju un "Lego" klucīšu spaini.
Tagad abi audzina trīs puikas ar nelielu vecumu starpību. Vecākais šoruden kļūs par pirmklasnieku, bet jaunākajam drīzumā apritēs gads. "Būs jau liels čalis," bilda tētis Oļegs. Tēvs ir būvinženieris, kuram patīk sports, tāpat viņš darbojas Zemessardzē, bet Dana brīvajos brīžos labprāt pati remontē un dekorē dzīvokli. Savulaik viņa strādājusi Labklājības ministrijā, taču pēdējos sešus gadus ir mājās ar mazajiem. Vēl Kručiņiniem ir neparasts mājdzīvnieks – tarantuls.
Vecākais dēls Ervīns, kurš gatavojas uzsākt skolas gaitas, pauda, ka ir draudzīgs un viņam patīk futbols un hokejs. Hokejā viņš gribētu arī trenēties, bet pagaidām vēl spēlē kopā ar brāli. Reizēm tas notiek dzīvokļa koridorā, reizēm pagalmā. Tikmēr vidējam brālim Valteram ir četri gadi, un viņam vislabāk patīkot spēlēties vienam. No vecāku dotās kabatas naudas viņš sakrājis "Lego" komplektam, ko nopirkuši kopā ar brāli.
Dana atklāja, ka katram dēlam nedēļā vecāki dod trīs eiro, un tas atrisinājis daudzus jautājumus un devis vairākas priekšrocības.
"Ieejot veikalā, ir jautājums, kurā brīdī es varu nopirkt to vai gribu šo. Šajā gadījumā, kad katru nedēļu ir tā nauda, mēs viņiem sakām, ka vari pats sakrāt vai, ja kaut ko ļoti vēlies, vari to paprasīt uz dzimšanas dienu. Tā ir motivācija krāt vai kaut ko iegādāties," stāstīja Dana.
Valters sākumā katru nedēļu pircis vienu mašīnīti, bet ar laiku viņam radusies izpratne par lietu vērtību, atklāja mamma. Vecāki ar bērniem diskutē arī par to, ka ir lietas, kas maksā vairāk, un tām ir nepieciešams atlicināt.
"Tas ir liels ieguvums, jo tagad viņi izprot, cik lietas maksā, un viņiem pat ir plāns salikt savus līdzekļus kopā, lai iegūtu kaut ko, kas viņiem vairāk patīk," vērtēja Dana.
Dana un Oļegs atklāja, ka viņi apzināti izvēlējušies salīdzinoši agri kļūt par vecākiem. Arī tas, ka bērniem būs salīdzinoši maza vecuma starpība, bija apzināts lēmums, ko ietekmējušas arī Danas veselības problēmas.
"Mēs runājām, ka abi vēlamies vismaz divus bērnus. Sanāca tā, ka bija atbraucis mans darba priekšnieks no Dānijas, kurš izteicās, ka viņi ar sievu, kad savus bērnus plānoja, izplānoja, ka uztaisīs ļoti mazu gadu atšķirību, lai bērnu posmu ātri izietu, un tad katrs varētu nodarboties ar savām lietām, kas viņus interesē. Man tā ideja šķita ļoti laba, piedāvāju sievai, viņai arī tas šķita interesanti, tā nu tas sanāca," stāstīja Oļegs.
Savukārt Dana norādīja: "Mums 24 gadu vecumā piedzima pirmais bērns, kas ir salīdzinoši agri mūsdienās. Lielā mērā iemesls, kādēļ tas tā notika, bija nepieciešamība veikt šo izvēli saistībā ar manas veselības jautājumiem, jo man ir endometrioze un PCOS – policistisko olnīcu sindroms. Mana ārste jau no 16 gadu vecuma vienmēr teica, ka man pastāv risks, ka varu būt arī neauglīga, tāpēc nepieciešams maksimāli ātri šo jautājumu risināt. Tāpēc burtiski, kad pabeidzu maģistrantūru, jau biju stāvoklī ar pirmo bērniņu.
Mēs šādā ziņā esam garlaicīgi cilvēki. Mēs esam plānotāji, tāpēc visi trīs bērniņi ir izplānoti, un paldies Dievam, ka viņi ir," atzina Dana.
Veselības problēmu dēļ, kolīdz viņa palika stāvoklī, nācās ievērot gultas režīmu un īpaši pievērst uzmanību savai veselībai, tāpēc Dana darbā neatgriezās arī grūtniecības pirmajos mēnešos. Šobrīd vecāki ir gandarīti, ka viņu plāns ir izdevies. Par nelielo vecuma starpību priecīgi ir arī paši puikas, kuriem kopā ir interesanti.
"Ervīns jau izteicās, ka, ja viņš būtu viens pats, viņam būtu garlaicīgi. Liekas arī pēc citu vecāku pieredzes, ka, ja gadu atšķirība ir ļoti liela, viņi savā starpā īsti nepavada laiku, viņiem nav tās saiknes. Skatoties, kā Ervīns spēlējas kopā ar Valteru, šķiet, ka, jā, viņiem ir interesanti kopā, viņiem ir, ko darīt," stāstīja Oļegs.
Protams, tā ir arī gana liela slodze abiem vecākiem, bet sevišķi Danai, kura dzīvo ar bērniem pa māju. Situāciju ļoti atvieglojis mājdārziņš un šobrīd arī bērnudārzs.
"Ļoti liels pluss ir tāds, ka lielie bērni iet dārziņā, un saistībā ar to, ka man bija gultas režīms arī, kad paliku stāvoklī ar otro bērnu, mēs piepeši no mūsu plāna, ka es būšu mājās ar abiem bērniem, kuriem būs neliela gadu starpība, nonācām situācijā, ka vīrs ir darbā, bet es viena nedrīkstu cilāt neko, un mums ir gadu un trīs mēnešus vecs bērns. Mums nācās ievietot mazo mājdārziņā uz pāris stundām dienā. Tas bija sarežģīti, jo es mentāli nebiju gatavojusies, ka tas tā notiks, bet beigās īstenībā daudzos jautājumos tas veicināja viņa attīstību," vērtēja Dana.
Tāpat viņa uzsvēra, ka ikdienas rūpēs ļoti palīdz vīra miers un iesaistīšanās visos jautājumos – gan tajos, kas attiecas uz mājas soli un iepirkšanos, gan tajos, kas saistīti ar bērnu audzināšanu.
"Es varu paļauties uz viņa stabilitāti, ka viņš būs kā siena. Tas ir ļoti svarīgi," secināja Dana.
Milzīgs atspaids ģimenei ir arī Oļega mamma, kurai ir daudzu gadu pieredze, strādājot bērnudārzā par audzinātāju. Dana norādīja, ka Oļega mamma var vienlaikus pat visus trīs bērnus izvest ārā, ļaujot vecākiem nedaudz atvilkt elpu vai pievērsties savām interesēm.
