Uzņēmējs, tēvu grupu vadītājs, ģimeņu attiecību konsultants Jānis Broks uzskata, ka "šķirties ir godīgi atzīt savas attiecības un pieņemt lēmumu. Attiecības var salīdzināt ar dārzu, kurš jākopj. Ja sākumā tas ir pārdomāts darbs, tad arī šķiršanās kā krīzes situācija būs vieglāka un ar mazākām sekām."
Vajadzīgs laiks, lai šķiršanās būtu laba. Jāpieņem, ka tas būs sāpīgi, tās ir ciešanas un zaudējums. Ir iespējams to pārvarēt un no krīzes iziet kā ieguvējiem, šķiršanos raksturo Lelde Kāpiņa.
Pie šķiršanās procesa ir nenovēršamas spēcīgas emocijas, tostarp dusmas un vainas apziņa. Ja pieņemam, ka šajā procesā tās ir, tad mums tam jāiziet cauri.
Ar laiku emocijas rimstas un šķiršanās var būt veiksmīga, pēc laika jau var būt mazāk grūti, pauda sistēmiskā ģimenes psihoterapijas speciāliste Nansija Lībiete.
Ja cilvēkiem ir svarīgi bērni, tad ir vieglāk pārvarēt grūtumu. Apkārtējie – trešā puse var palīdzēt šķirties un saglabāt labo sajūtu, nekrītot cīņas un kara situācijā, viņiem ir liela nozīme tajā, kā attīstīsies situācija, skaidroja Kāpiņa.
Broks uzsvēra, ka bērnu dēļ vecāki bieži turpina tēlot attiecības. Bērni grib abus vecākus kopā, šķiršanās pieredzei ne vienmēr ir jābūt traumējošai bērniem, svarīgi, kā vecāki to izdara. Ārkārtīgi svarīgi, ka vecāki bērnam paliek kā komanda, skaidroja Lībiete.
Ja šķirties vēlas viens no pāra, tas var būt šokējoši otram cilvēkam, notiek iekšējā pretestība, noliegums. Bieži vēlmē saglabāt attiecības daudz kas tiek pārvērtēts. Reizēm izdodas saglabāt attiecības.
Kāpiņa skaidroja, ka aiz nolieguma seko nākamā fāze – dusmas. Arī tā ir laba fāze, tajā var daudz lieka sarunāt un sāpināt otru, bet tā ir enerģiju radoša fāze. Dusmās var izdarīt neiespējamo.
Dažādie posmi šķiršanās procesā ir atšķirīgi. Ja pāris nevienojas par sadarbošanos, tas ir vēl papildu iemesls dusmām un pārmetumiem, akcentēja Lībiete.
Partnera zaudējums ir svarīgs un būtisks, šķiršanās sēras var nozīmēt to, ka jāizdzīvo viens gads, tad, visticamāk, varētu sēras beigties, skaidroja Kāpiņa.
Šķiršanās nodara sāpes arī tuviniekiem. Lībiete uzsvēra, ka, "kad laulātie nav pāris, tad nav vairs sievasmātes un vīramātes, bet ir tikai vecmāmiņas un vectētiņi".
