Seko līdzi Dziesmu un deju svētkiem!
Sabiedriskie mediji no 30. jūnija līdz 9. jūlijam pārraidīs XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku norises.
Viss saturs par Dziesmu un deju svētkiem saplūdīs sabiedrisko mediju portālā LSM, kur rādīs Dziesmu un deju svētku norišu tiešraides. Portālā pieejams svētku pārraižu kalendārs un plašs oriģinālsaturs.
Edgars Vītols, XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, arī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas jauktā kora diriģents, jautāts par skolēnu motivāciju dziedāt korī, saka, ka grūti nosaukt vienu iemeslu, kāpēc jaunieši ir gatavi no rīta astoņos doties uz mēģinājumu, to ir vairāki, bet dziesmu svētki ir liels motivators.
Kur būs skola, tur būs ģimenes, tur būs tradīcijas turpinājums. Sadzīve, komunikācija, tautas tērpu kultūra, viss ir līdzās. Grūtāk atrast kolektīvu vadītājus. Tas, ar ko saskaras starpsvētkos – nokomplektēt pilnu deju kolektīva sastāvu un noturēt kolektīva vadītāju. "Mēs redzam jauno paaudzi un skolu deju kolektīvu iesaisti šajos svētkos," skaidroja Zanda Mūrniece, Valsts izglītības satura centra Sadarbības atbalsta departamenta Nemateriālā kultūras mantojuma un ilgtspējīgas attīstības projektu nodaļas vecākā eksperte.
Reinis Suhanovs, režisors, viens no nākamo skolēnu Dziesmu un deju svētku idejas autoriem akcentēja, ka iepriekšējie skolēnu svētki notika pandēmijas ierobežojumos, daudzi politiķi nāca ar ieteikumu, lai pārceltu svētkus par gadu. "Mēs centāmies skaidrot, ka svētki ir milzīgs process un motivators. Divi lielie vaļi – dejotāji Daugavas stadionā un koru koncerts Mežaparka estrādē. Visi mobilizējas, lai savāktu kolektīvu nepieciešamajā skaitā. Tā sabiedrība pati mobilizējas."
Vītols, runājot par skolu kolektīvu kvalitāti, stāsta, ka skolēnu svētkos ir atsevišķi izņēmumi, kad repertuāra pārbaudi kolektīvs neiztur. Ir skolas, kur diriģenti, ambīciju vadīti, taisa izlases. "Es nedomāju, ka tas ir pareizi. Ko ar interešu izglītību grib panākt? Ja bērnam prasa, ko grib darīt, bērns nevar atbildēt, ja nav pamēģinājis. Ja mums ir dziesmusvētku, koru un deju kustību zeme, tad ir jāaicina to darīt. Ģimenes nepieciešams aicināt interešu izglītībā vispirms izmēģināt. Skola ir sabiedrības modelis, skolotājs ir viens no jomas noteicošajiem, skolai ir jāatbalsta, skola var interesi veicināt, ja ģimene to nedara."
"Skolotājs ir iedvesmotājs un organizētājs," piekrīt Mūrniece.
Vērojot sabiedrības procesus – emocionāls un skaists pasākums iedvesmo! Ir likumsakarīgi, ka svētkos ir liels dalībnieku skaits, piedalās visa ģimene. Jautājums – kādu enerģiju dod svētki. Ja dalībnieku brīvā laika pavadīšanu atbalsta valsts, bet viņi saka, ka pudele par mazu, lūpu balzams no oligarhiem utt., šādas sūdzības ietekmē bērnu uztveri par svētkiem. Ir svarīgi lielu uzsvaru likt uz to, kāda ir atdeve svētkos, pauda Suhanovs.
Svētkos dejā un koros piedalās vidusskolēni, ir atsevišķi koncerti, kuros ir bērni. Repertuāru veidojot, ievēro kompromisu – ko vēlas dalībnieki, ko svētku veidotāji, lai tradicionālo daļu īstenotu, tas ir īpaši svarīgi bērniem.
"Mode vai interese par vecvecāku paaudzi uztur kultūru.
Es savā pieredzē neredzu problēmu bērniem saprast Dziesmu svētkus, tas ir pieaugušo galvās.
Mums nav jādara nekas, lai noturētu bērnus pie svētkiem, mums vienkārši pašiem tie ir jāmīl," pauda Suhanovs.
"Neizraidām bērnus, kuri nāk dejot un dziedāt, otrreiz viņš vairs nenāks," saka Vītols.
"Sirds sāp, ka mēs redzam, ka trūkst skolotāju, skolotājiem ir nepieciešams atbalsts. Pašvaldību mūzikas un mākslas skolas dod pamatus Dziesmu un deju svētkiem,"
akcentēja Mūrniece.
Mūzikas skolotāji mācās un jau strādā. Ir zināmi draudi nākotnei – demogrāfiskā situācija nav iepriecinoša, ir arī draudi par interešu izglītībām un citi – "ir tādi punktiņi, par kuriem mums nākotnē derēs paskatīties," pauda Vītols.
KONTEKSTS:
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esoša valsts iestāde.
