Pirms aptuveni 42 000 gadu tur, kur Krievijā, Sibīrijā tagad atrodas Jamalas ņencu autonomais apgabals, reiz klejoja lieli mamutu pulki, un vienā no tiem savu īso dzīvi sāka arī mazulis Ļuba, kas jau mēneša vecumā gāja bojā, visticamāk noslīka purvā. Taču dūņas un māla slāņi saglabāja mūsdienu ziloņa priekšteča ķermeni gandrīz neskartu, padarot par unikālu muzeja eksponātu un zinātnieku izpētes objektu.
"Tas patiešām ir tikai laimīgs gadījums, ka mēs atrodam tādu dzīvnieku kā šis. Ja jūs dosieties uz Sibīriju, ar nolūku atrast mamutu, kam saglabājies apspalvojums, jūs gandrīz noteikti gaida neveiksme. Tā ir milzīga teritorijā, un pēc ilgas atrašanās zemē no mamutiem parasti maz kas ir palicis pāri,” saka Ledus laikmeta zīdītāju pētnieks Adrians Listers.
Tieši saglabājies apspalvojums, kā arī faktiski nebojātie ārējie un iekšējie orgāni padara atradumu vienreizēju. Mamutēnam dots vārds Ļuba par godu atradēja kāda ņencu briežu gana sievai.
Ļuba parādījās pasaulei pirms septiņiem gadiem, un šī ir pirmā reize, kad tā aizceļojusi ārzemju turnejā ar pirmo apstāšanos Londonas Dabas muzejā. Vietējie pētnieki izmanto šo iespēju , lai iegūtu jaunas zināšanas par dzīvi pirms vairākiem desmitiem tūkstošu gadu. Viņi gan noraida spekulācijas, ka atrastā dabas materiāla ir pietiekami, lai varētu, piemēram, iegūt mamuta klonus. Taču pilnībā izslēgt tas neesot, ievērojot pastāvīgo gēnu tehnoloģiju progresu.
