Iespējams, Latvijā daudziem vēl ir svešs termins interneta neitralitāte, tomēr Eiropas Savienības (ES) līmenī par to runā jau vairākus gadus. Tīkla neitralitāte nozīmē, piemēram, ka interneta operatori nedrīkst kavēt vai bloķēt piekļuvi konkurentu mājaslapām. Tomēr daudzviet tas joprojām notiek.
Jautājums, vai interneta neitralitāti vajadzētu regulēt ar likumiem, jau ilgāku laiku ir karstu diskusiju objekts ASV. Arī ES aktīvi pievērsusies principam, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem jāattiecas vienādi pret visiem interneta datiem neatkarīgi no lietotāja, satura, mājaslapas adreses vai citiem parametriem.
Jau pirms diviem gadiem Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, ka tīkla neitralitāte jāregulē ES likumos, un aicināja Eiropas Komisiju būt aktīvākai šai jautājumā. Tagad Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa, kas atbild par Eiropas digitalizācijas programmu, iepazīstinājusi ar savu redzējumu tīkla neitralitātes īstenošanai.
„Praksē pastāv daudz barjeru, lai nomainītu interneta operatoru, piemēram, nesamērīgas soda naudas, modēmu īre, e-pasta adreses. Mēs identificēsim šīs barjeras un tās likvidēsim. Īpaši jāpieliek punkts tādiem kaitinošiem gājieniem kā klusiņām pagarināt līgumu uz vēl vienu gadu, pat nejautājot. Ir laiks ļaut iedzīvotājiem atkal pašiem sēsties pie stūres,” uzsver Krusa.
Viņa atzīst, ka no nesakārtotās tīkla neitralitātes likumdošanas cieš gan patērētāji, gan jaunie uzņēmumi. Tāpēc sola jau tuvākajās nedēļās nodot tīkla neitralitātes regulējumu eirokomisāru apspriešanai. „Ir skaidrs, ka lielākā daļa Eiropiešu vēlas aizsardzību pret šādu komercpraksi. Un tieši to Eiropas Savienība sniegs - drošību katram eiropietim, lietojot jebkuru ierīci vai tīklu. Tā būs garantēta piekļuve atvērtam internetam bez konkurentu pakalpojumu bloķēšanas vai ierobežošanas,” stāsta Krusa.
Tīmekļa neitralitātes ierakstīšana likumā ir svarīga konkurencei un inovācijām, skaidro Eiropas Parlamenta liberāļu grupas pārstāve Mariete Šāke no Nīderlandes: „Tīkla neitralitāte ir būtiska, lai saglabātu internetu atvērtu visiem. Līdzās ekonomiskiem apsvērumiem ir jāsargā arī būtiskas sabiedrības intereses. Tāda pašreizējā interneta un telekomunikāciju operatoru prakse kā konkurējošu pakalpojumu bloķēšana vai pieprasījumu ierobežošana jau tā ir problemātisks jautājums. Bet tas var kļūt vēl bīstamāk, ja interneta operatori sāks bloķēt konkurentu sniegtos jaunos pakalpojumus. Kā tas ietekmēs mūsu pilsoņu piekļuvi informācijai?”
Pēc Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru organizācijas BEREC datiem, 20% līdz 50% interneta operatoru Eiropā lieto programmatūru, lai bloķētu vai kavētu piekļuvi konkurentu mājaslapām un produktiem.
Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā gan norāda, ka Latvijā šī problēma nav iezīmējusies kā īpaši aktuāla. Tomēr diskusijas par to, cik lielā mērā valsts drīkst regulēt interneta operatoru darbību, ir sarežģītas un pakalpojumu sniedzēju vidū tam netrūkst oponentu. Pašlaik interneta neitralitāti valsts līmenī Eiropā regulē tikai Nīderlandē un Slovēnijā.
