Šā gada pavasarī uz aptuveni trīs kilometrus gara grants ceļa posma Plakanciema apkārtnē eksperimentālos nolūkos tika iestrādāts jauns, Latvijā līdz šim neizmantots bioloģisks līdzeklis, kas mazina putekļu veidošanos sausā laikā.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vadošais pētnieks Viktors Haritonovs norādīja: "Te mums aiz muguras ir deviņas tonnas liela tvertne ar lignosulfonātu, atšķaidītu ar ūdeni, kuru šobrīd mēs izkliedējam uz ceļa, lai stabilizētu un atputekļotu. Izcils atputekļošanas līdzeklis un stabilizators."
Līdz šim ceļu atputekļošanai Latvijā jau daudzus gadus tiek pielietots kalcija hlorīds jeb, vienkārši sakot, sāls.
Pētnieks skaidroja: "Sālim ir tāda laba īpašība, ka tas pa nakti uzņem mitrumu. Kad sākās karstums, viņš to mitrumu izsmidzina, un tas mitrums arī kā saistviela tās putekļainos daļiņas saista."
Savukārt "Latvijas Valsts mežu" meža autoceļu eksperts Ivars Caune pauda: "Šī metode – mums pietiek ar vienu reizi vasarā. Agri pavasarī izkaisot, mums līdz rudenim nav jāuztraucas, ka šajā vietā putēs."
Tomēr šāds risinājums neder visur. Sāls nav videi draudzīgs līdzeklis, un tas var atstāt ietekmi uz apkārtējām ekosistēmām.
Tāpēc uzņēmums "Latvijas Valsts meži" kopā ar sadarbības parteriem sākuši meklēt jaunus risinājumus, un viens no tiem ir lignosulfonāts.
RTU pētnieks pauda: "Celulozes rūpnīcā, ko arī Latvijā gribēja uzbūvēt, veidojas blakusprodukts. No tā blakusprodukta ir iespējams iegūt ļoti vērtīgus materiālus. Kādreiz, kad bija mums celulozes rūpniecība padomju laikos, nesaimnieciskajos apstākļos to atkritumu vienkārši lēja Lielupē. Izrādās, ka šis materiāls ir ļoti vērtīgs, viņš ļoti lipīgs, un viņš putekļu daļiņas var sasaistīt. Saistītas viņas kļūst smagas un vienkārši nepaceļas."
Pavasarī lignosulfonāts izmidzināts uz vairākiem grants ceļu posmiem ar dažādu satiksmes intensitāti.
"Viņam ir minimāla specifiska smarža kā jau koksnei. Ja koksne sadalās, tad ir kaut kāda smarža mežā. Bet nekādu sūdzību mums nebija no iedzīvotājiem," skaidroja Caune.
Pirmie rezultāti pēc mēneša izrādījušies konkurētspējīgi ar ierasto sāls risinājumu. Lignosulfonāta ietekmē putekļu daudzumu samazinājies 20 reizes. Sālim 25 reizes. Bet tad sākušās intensīvas lietusgāzes.
Un RTU pētnieks norādīja: "Viņš diemžēl izskalojās. Otrajā monitoringā augustā sniegums jau bija sliktāks nekā kalcija hlorīdam. Tomēr mēs pārliecinājāmies, ka šis ir risinājums, tas ir ekoloģisks, un varbūt ar šo mēs varam atdzīvināt ideju par celulozes rūpniecību, ka tā nav videi tik kaitīga."
Pagaidām lignosulfonātam sāli nav izdevies izkonkurēt. Iespējams, tas jāizsmidzina divas reizes sezonā. Bet tādā gadījumā jāsaprot, vai tas būtu ekonomiski pamatoti, ja Latvijā nav savas celulozes rūpnīcas, tāpēc šī izejviela ir dārga. Tiesa, eksperiments vēl nav noslēdzies. Lignosulfonāta koncentrācijas mērījumi tiks veikti līdz martam, un tad tiks izdarīti galīgie secinājumi. Vienlaikus RTU līdzās šiem pētījumiem analizē arī iespēju lignīnu izmantot kā naftas bitumena aizstājēju, kas ir saistviela asfalta ražošanā.
