Granulas tapušas no koka skaidām, skābes un māliem. Apdedzinātas, lai iegūtu porainu aktivēto ogli, un pēc tam pārklātas ar biomateriālu – hidroksilapatītu, ko izmanto mākslīgo kaulu izgatavošanā. Kā stāsta pētniece Inga Jurgelāne, šiem komponetiem ir labas spējas absorbēt, kas noder ūdens attīrīšanai no smagajiem metāliem: "Ļoti daudz piesārņojums ir jūrās un okeānos. Tad pārtikas produktus, jūras veltes un zivis ved arī uz šejieni. Mēs lietojam uzturā. Tāpēc ir svarīgi iesaistīties kopējā pasākumā, lai varētu atrast efektīvākus materiālus, lai varētu smagos metālus savākt no ūdens rezervuāriem."
Inga Jurgelāne pēta granulu spēju piesaistīt veselībai bīstamo niķeli, svinu, varu, kadmiju un cinku. Un pētījumi liecina – inovatīvās granulas tos piesaista labi, it īpaši svinu. Vienlaikus viņa meklē arī veidu, kā toksiskos metālus dabūt ārā no jau lietotajām granulām.
"Nevis kā bīstamos atkritumus novietot, bet atgūt šos bīstamos metālus, izdalīt. Tad granulas būtu atkārtoti izmantojamas un nerastos šie atkritumi," skaidro Jurgelāne. "Jo lielākā problēma ar attīrīšanas sistēmām, kur izmanto smagos metālus ar ķīmiskām izgulsnēšanām, ir šie atkritumi – viņi kaut kur jāliek, jāuzglabā."
RTU zinātniece cenšas rast alternatīvas metodes. Granulas visbiežāk gatavo no kokosriekstu čaumalām, arī akmeņoglēm. Bet viņas radītajām granulām visas izejvielas pieejamas tepat. Latvijā ir lielas māla iegulas. Ik dienu kokapstrādes rūpniecībā rodas liels apjoms skaidu, ko visbiežāk izmanto kā kurināmo vai skaidu plātņu izgatavošanā.
"Daudz paliek pāri kā atkritumi, un viens no veidiem, kur varētu izmantot, būtu uztaisīt šīs absorbcijas granulas ūdens attīrīšanai. Un formu – granulas – taisām, lai būtu vieglāk strādāt. Lai nav pulverveida. Lai ir porains, lai uzreiz palielina virsmu, smagos metālus tā kā sūklis uzsūc," skaidro Jurgelāne.
Aktivēto ogli jau plaši izmanto vides piesārņojuma samazināšanā, taču galvenokārt pulverveidā, kas apgrūtina transportēšanu un izmantošanu.
"Katrs jau zinātnieks cer, ka viņa produkts kādreiz tiks reāli izmantots, ne vienmēr tas sanāk, bet, ja nebūtu šī cerība, tad nebūtu motivācija strādāt. Cerēsim, ka sanāks," teic Jurgelāne.
Līdz gala rezultātam – praksē izmantojamam produktam – vēl daudz darāmā. Kopā ar studentiem pētniece turpinās pilnveidot granulu mehānisko noturību un eksperimentēt ar komponentu attiecībām.
