"Ierindas cilvēks varētu paskatīties, kāda varētu izskatīties nākotnes būvniecība," tā izstādē sastaptais Māris Šinka atbildēja uz jautājumu, ar ko izstāde varētu būt saistoša no zinātnes tālu stāvošam cilvēkam, kurš vienkārši atnācis uz tirdzniecības centru iepirkties.
Šinka ir vadošais pētnieks RTU Materiālu un konstrukciju institūtā. Tas attīsta 3D drukai piemērotus būvmateriālus un cenšas tos izstrādāt pēc iespējas videi draudzīgākus.
Izstādes videomateriālā var izsekot, kā no speciāla betona maisījuma 3D printeris slāni pa slānim drukā dažādas konstrukcijas. Izstādē redzami arī rezultāti – ar 3D tehnoloģiju izdrukāts betona soliņš, kāpšanas sienas fragments, ēkas ārsienas elementi un citi objekti.
Robotizācija būvniecības jomā ienāk arvien plašāk, ar 3D druku top ne tikai dažādi būvniecības elementi, bet arī gandrīz jau gatavas ēkas. Latvijā šādu piemēru nav, un arī citviet pasaulē to vēl nav daudz, bet tas ir tikai laika jautājums, atzina Šinka.
"Pasaulē šādā veidā ēkas jau tiek būvētas. Tas gan tā ļoti aktīvi notiek tieši pēdējos gados. Šobrīd vēl ir runa par ēku daudzumu, ko var saskaitīt. Vienas no pirmajām ir tapušas Nīderlandē, no mums tuvākajām valstīm šādas ēkas ir Vācijā un vēl citviet. Piemēram, tik tikko ir pabeigts simt ēku ciemats ASV, Teksasā. Ir pabeigta drukāšana, ēkas vēl nav pilnībā tapušas, bet tas bija viens no šobrīd lielākajiem projektiem, kur vienā kompleksā simts ēku tiek izdrukātas," stāstīja pētnieks.
Lai kādā valstī taptu šādas ēkas, vispirms ir jāizstrādā ļoti stingri normatīvi, jo šāds būvniecības paņēmiens ir salīdzinoši jauns un jāgarantē tā pilnīga drošība. Bet Šinka atzina, ka viņš ļoti gaida šādus pirmos entuziastus arī Latvijā.
Viņš sacīja: "Skatāmies, ko dara kolēģi pasaulē, – tādas ēkas ir, tātad viņi normatīvu sakārtošanas procesu jau ir izgājuši. Tātad tas ir izdarāms. Vienkārši kādam būs jābūt pirmajam. Mēs gaidām to pirmo, ja kāds ir gatavs, mēs droši vien varētu arī izdrukāt. Gaidām klientu. Mēs gan esam zinātniskā laboratorija, tā kā tas būtu vairāk tādā eksperimentālā nozīmē, bet vispār, jā, es domāju, ka tas vairs nav tālu. Mums vajag tikai vienu entuziastu, kurš to ļoti gribētu."
Ieguvumi no 3D betona drukas ir tādi, ka cilvēkiem vairs nav jāstrādā smagie un arī gana bīstamie darbi būvlaukumā, tāpat šī metode palīdz ekonomēt materiālus un dod iespēju izveidot teju jebkādas formas, izmēra un struktūras būvelementus.
Latvijas zinātnieki šobrīd strādā pie vairākiem projektiem, lai izveidotu pēc iespējas videi draudzīgākus 3D būvniecības maisījumus, piemēram, maisījumu, kurā cementu daļēji aizvieto degakmens pelni no elektrostacijām. Tāpat dažādiem būvniecības elementiem top arī bioloģiskas pildvielas.
Šinka stāstīja: "Šeit pildviela ir lauksaimniecības atkritumi – kaņepju spaļi. Tas mums palīdz vēl vairāk samazināt CO2 emisijas. Sanāk tā, ka mēs kopā tajā elementā esam noglabājuši vairāk CO2, nekā ir radīts tā ražošanas procesā."
Izstāde atspoguļo arī RTU ķīmijas zinātnieku veikumu, kas izstrādā biobāzētu tinti 3D printeriem, stāstīja RTU Studentu piesaistes nodaļas vadītāja Elīna Sprūde-Nesenberga.
"Klasiskajā printerī ļoti bieži izmato naftā bāzētus polimērus, bet RTU ķīmijas zinātnieki strādā pie tā, lai uztaisītu biobāzētas izejvielas, šeit, piemēram, ir tinte, kuras pamatā ir augu eļļas. Tāpat ir iespējams arī uztaisīt "biodegradablus" materiālus, kas pēc laika paši noārdīsies un no kā nebūs tik liels kaitējums dabai," pastāstīja Sprūde-Nesenberga.
RTU izstāde, kas iepazīstina ar 3D tehnoloģiju attīstību un Latvijas zinātnieku veikumu, skatāma Rīgā tirdzniecības centra "Origo" inovāciju un zinātnes sasniegumu ekspozīciju telpā.
