Mīnus 79 grādu temperatūrā, ledusskapī, kuram var piekļūt tikai ar paroli. Tā tiek glabāti 3–6 mililitri katra Latvijas genoma izpētes pētījuma dalībnieka anonimizētie asins paraugi.
No asinīm tiek iegūts ģenētiskais materiāls jeb DNS. Tālāk darbs smalkai tehnikai, kas viena genoma sekvencēšanu veic aptuveni nedēļu, dažkārt pat ilgāk.
Biomedicīnas pētījumu centra pētnieks Kaspars Megnis stāsta, ka, strādājot pie šī Latvijas genoma references projekta, arī pētniekiem iemirdzas acis. Pašlaik atšifrēti 800 iedzīvotāju asins paraugi. Izpētot tieši Latvijas iedzīvotājiem raksturīgo un salīdzinot to ar citās valstīs atklāto, Megnis bijis pārsteigts.
"Es biju nedaudz gaidījis, ka varētu būt nelielas ģenētiskās atšķirības starp Latviju un citu valstu iedzīvotājiem, tā pati Eiropa vien ir. Tomēr līdzšinējie rezultāti rāda, ka – nē, ir diezgan labi redzams, no kurienes kurš ir nācis."
Biomedicīnas pētījumu centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš tikmēr rāda, kā pētījuma dati apkopoti grafikos. Tie norāda, ka mūsu – eiropiešu genoms būtiski atšķiras no Āzijas un Āfrikas iedzīvotāju genoma.
Eiropiešiem ir daudz līdzīgā, un tomēr mēs atšķiramies. Zilganā krāsa, kuras Latvijas iedzīvotāja genoma struktūrā ir visvairāk, liecina par mednieku vācēju genomu. Līdzīga genoma struktūra ir vēl tikai lietuviešiem un mazliet igauņiem.
"Lietuvieši un latvieši tiešām laikam pēc mūsu datiem ir vislīdzīgākie un, protams, arī igauņi, kuriem arī šī mednieku vācēju komponente ir diezgan lielā proporcijā. Jo tālāk no Latvijas, jo vairāk šī genoma komponente tā kā izšķīst vai pazūd," stāsta Kloviņš.
"Nākamajā posmā skatīsimies, vai tas atstāj kādu iespaidu uz slimību riskiem, vai genoma arhitektūra ietekmē šos riskus."
Pētot Latvijas iedzīvotāju genomu, var noteikt pat reģionu, no kura cilvēks nācis un katrai tautai raksturīgo. Apkopojot visus datus vienotā Eiropas datu bāzē, tiek pavērtas durvis plašākai pētniecībai.
"Tagad ir nepieciešamas medicīnā tieši retajām slimībām, reto slimību diagnostikā, kad ārstiem tiešām atsūta tādu kā aizdomās turamo mutāciju un viņiem vajadzētu pārbaudīt. Varbūt Latvijā tā ir sastopama, viņi to nevar izdarīt, jo tādas Latvijas specifiskas references nav. Tāpat tas ir vēža terapijā, kur arī šīs vēža mutācijas, kas var izraisīt slimību. Ir ļoti svarīgi tās salīdzināt ar to, kas vienkārši sastopams cilvēkiem populācijā. Šajās jomās mēs genomu references varēsim izmantot jau šodien."
"Jaunizveidoto datubāzi tad arī varēsim izmantot dažādu ģenētiska rakstura slimību labākai diagnostikai, pētniecībai, audzēju pētniecībai un diagnostikai un tamlīdzīgām vajadzībām," stāsta Megnis.
Pētījumu plānots pabeigt aptuveni pēc gada. Pētniekiem nepieciešami vēl aptuveni 2000 Latvijas iedzīvotāju asins paraugu. Īpaši aicināti Latgales un Zemgales iedzīvotāji.
Zinātnieki uzsver, ka dati ir anonīmi. Taču pētījumu programmas beigās pētījuma dalībnieki varētu privāti saņemt vairāk informācijas par savā asins paraugā atklāto. Tai skaitā par dažādu slimību riskiem nākotnē.
