Smiltenes Tepera ezera hidrotehnisko būvju rekonstrukcijā atjaunots ezera dambis un ventiļu sistēma. Tā ne tikai nodrošina ezera gultnes attīrīšanu, bet arī regulē ūdens daudzumu, kas plūst pa upi. Sistēma pēdējos 30 gadus vairs nefunkcionēja un līdz ar dambja pārrāvuma draudiem pasliktinājās arī ūdens kvalitāte.
Atverot ventiļus, ūdens plūst pa Abula upi. To jau pirms vairāk nekā 30 gadiem izmantoja laivotāji. Un arī tagad, atverot jaunos ventiļus, klāt ir cilvēki, kas Smiltenē laivu braucienus pieredzējuši agrāk.
“Tagad ir daudz lielāks ūdens nekā toreiz bija, jo, pirmkārt, tie ventiļi ir lielāki. Un tas iespaids ir grandiozs. Ļoti patīk! Tur tālāk, kur ir tiltiņš, tur bija sataisīti vārti, un visiem bija jābrauc cauri. Bija tāds šovs!” atceras smilteniete Biruta Kritnere.
“Mēs esam gājuši uz šo notikumu aptuveni 10 gadus ļoti intensīvi. Un mēs šodien to varam izdarīt, mums ir sakārtots Tepera ezera dambis, un mēs beidzot varam atvērt tos ventiļus vaļā,” saka Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis.
Šajā upē ierasts laivot tikai tālākajā tās posmā – no Brenguļiem līdz ietekai Gaujā Valmierā. Bet, kad Abula augšteces daļā Smiltenes parkā ūdenslīmeni paaugstina, laivotāji upē dodas ar dažādiem peldlīdzekļiem.
Upi iemēģināt atbraucis arī Krišs Meļņikonis ar treneri Kasparu Pakeru. Viņš stāsta – Latvijā ir vietas, kur ar aizbīdņiem un ar ventiļiem var regulēt ūdens līmeni upē, bet bieži vien problēmas ir ar pašu sistēmas izmantošanu un šādas laivošanas saskaņošanu. “Pietiekams ātrums ir, lai izbaudītu arī nedaudz ekstrēmās sajūtas. Ar Amatu varētu salīdzināt pavasarī, tāpat arī ar ūdenstūristiem zināmo Iecavu,” stāsta Pakers.
Vietējos iedzīvotājus interesē laivošana Abulā. Šī pilsētā pēc vairāk nekā 30 gadiem ir vienīgā vieta, kur ar laivu doties nobraucienā pa upi. Tepera ezera dambja hodrotehnisko būvju atjaunošanas projekts valstij un Smiltenes pašvaldībai kopā izmaksājis aptuveni 560 tūkstošus eiro.