Nelielais zemes gabals pieder Rīgas pilsētai, bet blakus mājā mītošā Anta Gulbe, aizejot pensijā, nolēma, ka šeit lieliski iederētos rozes. Un nevis savam, bet pilsētnieku priekam.
"Pirmo ziemu es mācījos. Sēdēju internetā. Apmēram 3000 rozes apguvu," stāstīja Gulbe.
Ieguvusi teorētisko bāzi, viņa ķērās pie darba. "Šeit ir baltā kāpa. Tika izvesti 11 konteineri ar kultūrslāni, tad tranšejas, laba zeme."
Gulbe neatzīst ķīmijas lietošanu dārzā un smejas, ka Kalnciema ielas auto izplūdes gāzes aizstāj jebko.
Rozes ir mainījušas ne vien apkaimes izskatu, bet arī cilvēku attiecības. Tagad daudzi, gaidot autobusu, skatās uz ziediem un sarunājas, bet saimniece aicina ciemos.
"Daudzi domāja, ka būs oligarhu atpūtas vieta. Tad prasa – vai var nopirkt. Šeit ir rozes tikai priekam," viņa sacīja.
Blakus ir 22. maršruta autobusa pietura. Tas ved uz lidostu. No rītiem, kad ar pirmajām lidmašīnām lido prom tie, kas mīt ārzemēs, viņus pavada Antas rozes.
"Viņu atmiņās ir ziedošais rožu dārzs. Un otrs liels pārsteigums ir ārzemju viesi – dzīvas rozes! (..) Roze ir atbildība. Viņa ir jākopj. Visi izcilie liliju audzētāji dzīvo 90 plus [gadus]," klāstīja rožu audzētāja.
