Projekta "Eiropas pēdas Latvijā" gaitā vairāk nekā 300 skolēni izlika 99 slēpņus Liepājā (27 slēpņi), Rīgā (18 slēpņi), Daugavpilī (12 slēpņi), Zvejniekciemā (8 slēpņi), Aizkrauklē (6 slēpņi), Bauskā (4 slēpņi), Olainē (3 slēpņi), Ogresgalā (3 slēpņi), Kuldīgā (3 slēpņi), Pāvilostā (3 slēpņi), Mežotnē (3 slēpņi), Mazsalacā (3 slēpņi), Cēsīs (3 slēpņi) un Skrīveros (3 slēpņi).
Skolēni savu darbu ir paveikuši, tāpēc no 1.oktobra ikviens interesents aicināts piedalīties projekta „Eiropas pēdas Latvijā 2015” pēddziņu maratonā. Lai to izdarītu jāreģistrējas mājaslapā "geocaching.com" un sadaļā "Spēlēt-> Meklēt slēpni", jāatrod sev tuvākais slēpnis. Ērtības labad var izmantot rokas GPS iekārtu vai viedtālruni ar aplikāciju, piemēram, "c:geo", kur var redzēt savu atrašanās vietu.
Kad slēpnis ir atrasts, jāierakstās tajā ievietotajā blociņā un jānovieto slēpnis atpakaļ tieši tāpat, kā tas bija. Pēc tam atradums reģistrējams mājas lapā "geocaching.com". Daži padomi jaunajiem slēpņu meklētājiem.
Noslēdzoties oktobrim, pēddziņu maratonā pieci visvairāk slēpņus atradušie jaunie slēpņotāji saņems balvas. Visa aktuālā informācija par projekta norisi un slēpņu meklēšanu atrodama "Facebook" profilā „Eiropas pēdas”. Jautājumus par projektu var uzdot, sūtot epastu uz [email protected]
Projekts skolēniem „Eiropas pēdas Latvijā 2015” otro gadu tiek realizēts ar Kultūras ministrijas (KM) atbalstu. Tā mērķis ir stiprināt starpkultūru dialogu un mazākumtautību jauniešu integrāciju, kā arī, gatavojoties Latvijas simtgadei, sekmēt skolēnu pašiniciatīvu un sadarbības prasmes, iepazīstot un popularizējot Eiropas kultūras mantojumu Latvijā, kā arī veicināt sabiedrībā apziņu par Latviju kā vēsturisku Eiropas sastāvdaļu.
Tāpēc slēpņi ir izvietoti dažādās Latvijas vietās, kurām ir saistība ar Eiropu. Spēles simtais slēpnis tiks izvietots 2018.gadā, kad Latvija atzīmēs savu pastāvēšanas simtgadi. Ar šo projektu tā rīkotāji vēlas aicināt iedzīvotājus arī rudenī apmeklēt vietas, uz kurām neved tūrisma takas, Latvijas Radio pastāstīja "Eiropas kustības Latvijā" pārstāve Liene Valdmane.
Skolēni, izliekot slēpņus, apguva jaunas prasmes un nostiprināja spējas strādāt ar dažādu informāciju. Viņi profesionāļu vadībā apguva arī koordinātu noteikšanu, iepazina darbu ar kartēm un, dodoties brīvā dabā, izjuta īstu piedzīvojumu garšu.
Slēpņošana nav tikai aizraujoša spēle, tā attīsta skolēniem prasmi atrast informāciju, strukturēt to, analizēt un veidot pašiem savu vēstījumu - slēpņa aprakstu, kā arī stiprina pilsonisko un sociālo kompetenci, praktiskā darbībā apzinoties katra indivīda līdzatbildību savas dzimtās vietas izzināšanā un popularizēšanā.
