Kanikross ziemā nozīmē slēpošanu, bet vasarā – skriešanu kopā ar suni, bet nevis suni turot pavadā, bet gan abiem – saimniekam un sunim esot kopējā sasaistē, gluži kā skijoringā.
„Vieni skrien, vēl ir, kas brauc ar riteņiem, ir, kas ar skuteriem. Kamanas ziemā ir ar četriem suņiem, sešiem suņiem,” stāsta Signe Turauska.
Šajā sporta veidā noteicošais nenoliedzami ir komandas darbs, jo ar to vien nepietiek, ka cilvēks ir teicams skrējējs, jābūt arī spējai sastrādāties ar savu četrkājaino partneri. Sacensībās galvenais kritērijs ir ātrums, taču svarīgi arī tas, kā sportists saprotas ar suni.
Protams, ja suns kādam uzbrūk vai tiek necenzēti vārdi lietoti pret suni, vai suns ir aiz tevis, to visu ņem vērā. Tad diskvalificē,” skaidro sportiste.
No sacensībām Signe ar Olvinu atvedusi ne vienu vien medaļu, bet pati nozīmīgākā ir no Itālijas, no pasaules čempionāta kamanu suņu sportā bezsniega apstākļos.
Turauska stāsta, ka Latvijā šis sporta veids vēl nav attīstījies, bet pasaulē notiek ļoti daudz sacensību.
Polijā - tepat blakus, Baltijā jau arī sabrauc no Somijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, notiek Baltijas čempionāti,” norāda Turauska.
Taujāta par nākotnes iecerēm, Signe atzīst, uzvaras sacensībās sniedz prieku, taču tas nav pašmērķis, jo šajā sportā gandarījumu nes daudzi citi aspekti.
Man jau liekas, ka suns vispār ir tas, kas dod daudz mīlestības. Viņš tev neko neprasa, tikai izvest ārā, bet tā mīlestība, ko viņš dod, tā ir fantastiska,” atzīst sportiste.
