Izstādes atklāšanai veltītajā preses konferencē Aleksandrs Bethers, kurš pārstāv izstādes rīkotājus Berlīnē - starptautisko aģentūru „Avantgarde”, atklāj, ka, aplūkojot izstādi Londonā, uzreiz bijis skaidrs, ka, pārceļot apjomīgo ekspozīciju, „ir jāparāda tā īpašā saikne, kas saista Deividu Boviju ar Berlīni”.
„Tad mūsu eksperti strādāja arhīvos, un tagad izstāde ir papildināta ar 60 eksponātiem, tajā skaitā ar ekspresionista Ērika Hekela darbiem, arī ar vairākām fotogrāfijām,” stāsta Bethers, atzīstot, ka viņu visvairāk fascinē Bovija un Marlēnas Dītrihas sarakste, kas notikusi laikā, kad Bovijs debitēja filmā „Skaistais žigolo, nabaga žigolo” (Schöner Gigolo, armer Gigolo). Savukārt Dītrihai tā bija pēdējā filma.
Lai gan Bovijs un Dītriha filmēšanas laukumā nesatikās, draudzība radās, „un šī sarakste tiek izstādīta pirmo reizi,” uzsver Bethers.
Savukārt izstādes kuratore Viktorija Brouksa norāda uz trīs mērķiem, kurus sev uzstādījuši izstādes veidotāji.
„Kad mēs ar Džefriju Māršu 2010.gadā sākām strādāt pie šīs izstādes, mēs izvēlējāmies trīs galvenos mērķus. Pirmkārt, gribējām izveidot tādu ekspozīciju, kāda vēl nav redzēta. Otrkārt, gribējām parādīt Bovija visaptverošo pirmatklājēja dabu izstādes dizainā. Un treškārt, mēs gribējām izstādē apvienot skaņas un attēla vīziju,” stāsta izstādes kuratore Viktorija Brouksa.
Izstādes veidotāji strādājuši kopā ar daudziem scenogrāfiem un skaņu ierakstu studijām, izmantojot Bovija koncertu filmējumus.
Kuratore atklāj, ka izstādē redzami cilvēki, kuri iedvesmojuši Boviju, - filozofi un mūziķi.
Stāstot par Boviju, ir tik aizraujoši pieminēt Berlīni, jo šeit pavadīto laiku viņš pats raksturojis kā laimīgāko savā dzīvē,” stāsta Brouksa, skaidrojot, ka Berlīne atbildusi Bovija personībai, viņa interesei par vēsturi, Veimāras republiku un Berlīni, kādu viņš to ieraudzīja 1970.gados.
Berlīnē izpaudusies Bovija kaislība uz jaunievedumiem, interese par politiku un mākslu.
Berlīnē viņš gribēja izglābties no saviem ārdošajiem dēmoniem un no jauna atrast iedvesmu radošajam darbam,” norāda izstādes kuratore.
1999.gadā, tiekoties ar gleznotājiem, Bovijs secinājis, ka viņu interesē tas, kā mākslinieki strādā, pats process, kā viņi sasniedz to, ko sasniedz, kāpēc viņi ir tādi, kādi ir?
„Paturot to visu prātā, mēs virzījāmies uz izstādi. Izšķirošais bija konteksts, iedvesma, process un ietekme,” uzsver kuratore.
Savukārt Lielbritānijas Viktorijas un Alberta muzeja teātra nodaļas vadītājs Džefrijs Māršs, runājot par izstādes veidošanu, akcentē Berlīnes nozīmi Bovija radošajā dzīvē.
Tieši Berlīnē 1977.gadā mūziķis ierakstīja vienu no saviem izcilākajiem singliem „Heroes” un tāda paša nosaukuma albumu.
Domāju, ka Deivida iedvesmas avots bija šī pilsēta, un tā viņu pamudināja uzrakstīt spožākās dziesmas, arī „Heroes”,” stāsta Māršs. „Lai arī kas notiktu 21.gadsimtā, dziesma uzdod vienu no atslēgas jautājumiem, kāda ir indivīda atbildība par to, kas notiek sabiedrībā?”
Kā iepriekš vēstīts, pērn septembrī tobrīd Londonā skatāmā izstāde uzstādīja apmeklētības rekordu.
Izstāde Berlīnē skatāma līdz 10.augustam. Vairāk šeit!
Ekrānuzņēmums no davidbowie-berlin.de.