LTV raidījuma “4. studija” skatītājs atsūtījis vēstuli ar neizpratni par tramvaja vadītāja rīcību:
7.00 no rīta notika 1. tramvaja sadursme ar mašīnu starp Dzirciema ielu un Slokas ielu, braucot pilsētas virzienā. Kad izkāpu, redzēju, ka sāns aiz priekšējām pasažieru durvīm bija nošvīkāts. Zvanīju ceļu policijai un teicu, lai izvērtē, vai tramvajs nav vainīgs, jo, manuprāt, tā vadītājs neizvērtēja attālumu, cik tuvu pie sliedēm bija mašīna. Tam bija jāapstājas un jātaurē, nevis jāturpina braukt. Tramvajs pastāvēja īsu brīdi un turpināja ceļu, kaut nebija ieradusies ne policija, ne avārijas dienests. Tas izskatās aizdomīgi - ka tik vainīgais nav tramvaja vadītājs.
SIA “Rīgas satiksme” apstiprina, ka šāds ceļu satiksmes negadījums ir noticis. Taču kāpēc sabiedriskais transports ir pametis notikuma vietu?
“Ceļu satiksmes negadījumi var būt ļoti dažādi, un katra situācija ir citādāka. Šajā konkrētajā gadījumā tramvaja bojājumi bija nelieli. Lai neaizkavētu pārējo tramvaju satiksmi, tad attiecīgi, atbraucot inspektoriem un pārbaudot visu situāciju, bija atļauts tramvajam turpināt tālāk ceļu,” stāsta “Rīgas satiksmes” pārstāve Elizabete Puče.
Sabiedriskā transporta vadītājam ir pienākums par negadījumu ziņot centrāles dispečeram, kurš pēc tam nodod informāciju Valsts policijai. Tad ierodas “Rīgas satiksmes” pārstāvis, kurš ir tiesīgs kopā ar otru negadījumā iesaistīto pusi uzrakstīt un parakstīt saskaņoto paziņojumu par ceļu satiksmes negadījumu. Savukārt tramvaja vadītājs var turpināt braukt, lai nekavētu satiksmi.
''Uz sabiedrisko transportu attiecas tie paši satiksmes noteikumi, kas uz visiem. Tātad formāli, oficiāli viņiem ir jāpaliek negadījuma vietā un negadījums jānoformē. Bet, ja ir šie pārstāvji, kas var atbildēt par visu, protams, tas ir pieļaujams, jo sabiedriskajam transportam, it sevišķi sliežu sabiedriskajam transportam, tomēr ir cita funkcija, īpaša funkcija. Un, ņemot vērā to, cik ilgi šobrīd ir jāgaida policija, mēs diez vai priecāsimies, ka mums būs jāstāv vai jāsēž tramvajā vairākas stundas, kamēr negadījums tiek noformēts,” saka drošības eksperts Oskars Irbītis.
Tātad “Rīgas satiksmes” pārstāvim ir jāierodas negadījuma vietā, pirms tramvajs turpina braukt.
Mūsu skatītājs gan šo avārijas dienesta darbinieku nav manījis, bet “Rīgas satiksme” uzsver, ka pārstāvis noteikti ir bijis.
Savukārt, ja negadījumā ir cietušie vai bojāgājušie, tad gan sabiedriskajam transportam ir jāpaliek notikuma vietā.
Šoreiz tramvajs ir turpinājis braukt ierastajā maršrutā līdz depo. Taču ceļu satiksmes negadījums nav palicis neizmeklēts. Gadījumos, kad ir iesaistīts sabiedriskais transports, policijai diezgan viegli noskaidrot visus lietas apstākļus.
“Tā kā uz visiem tramvajiem ir uzstādītas video novērošanas sistēmas, tad negadījums ir fiksēts, attiecīgi pēc tam var izsniegt šos video ierakstus,” norāda Irbītis.
“Pēc mums šobrīd pieejamās informācijas, mūsu vadītājs nav atzīts par vainīgu, bet, kā jau mēs minējām un vienmēr arī darām, mēs sadarbojamies ar policiju, un viņi tālāk arī vērtē notikušā apstākļus,” pastāstīja “Rīgas satiksmes” pārstāve.
