Ir sācies desmitais mēnesis, kopš Ukrainā cilvēki piedzīvo kara šausmas. Sākotnēji teju ikkatram bija mērķis palīdzēt Ukrainas ļaudīm. Šo situāciju veiksmīgi izmantoja negodprātīgi ļaudis, kuri ziedojumus no dažādām valstīm sagaidīja Ukrainas pierobežā kā starpnieki, nogādājot tos tirdzniecības vietās un tādā veidā cenšoties nopelnīt uz citu nelaimes rēķina.
Lai nokomplektētu vienu šādu kravas auto ar humāno palīdzību, ir nepieciešami trīs mēneši intensīva darba.
Šobrīd noliktavā gulst dažādas medicīniskās iekārtas, ratiņkrēsli, gultas, mitrās salvetes un citas kara apstākļos noderīgas lietas. Biedrība "TEV" uzņēmusies misiju ne tikai atbalstīt civiliedzīvotājus, bet arī iespēju robežās palīdzēt mediķiem un militāristiem.
"Šis process ir diezgan garš. Šīs gultas un medicīnas preces mums tiek vestas no Īrijas. Mums ir viens – viņu var nosaukt par "labo gariņu" – viens īrs, kas palīdzējis konfliktos jau kopš 90. gadiem. Viņš ir palīdzējis arī Latvijā," stāstīja biedrības pārstāvis Ingus Ostrovskis.
Lai viens humānās palīdzības reiss no Īrijas caur Latviju nonāktu Ukrainā, jārēķinās ar pieciem tūkstošiem eiro. Izmaksas ir ļoti augstas, tāpēc katra krava tiek rūpīgi sargāta, precīzāk – vīri paši dodas uz frontes līniju, lai nogādātu palīdzību tieši rokās, nevis starpniekam Ukrainas pierobežā.
"Pieredze ir sāpīga bijusi, un arī no iekšpuses ir dzirdēts, ka humānās preces parādās veikalu plauktos, tāpēc mēs arī pieņēmām lēmumu, ka tādas specifiskas lietas, kā šie karavīru projekti – mēs viņus nododam no rokas rokā,"
skaidroja "TEV" pārstāvis Artūrs Kristlībs, piebilstot, ka biedrība apzinās risku, taču savādāk nevarot.
"Latvijas Mežu sertifikācijas padome arī izlēma piedalīties un iesaistīties ļoti svarīga iemesla dēļ – mēs dodam cilvēkiem, kas mums ir pazīstami. Un tie ir cilvēki, kas ir atbildīgi savā uzņēmumā, savos amatos, un viņi arī ir Ukrainas patrioti, un tur nav ne mazākās domas, ka varētu kaut kas pazust. Mums ir ļoti izstrādāta šī sistēma, jo mēs zinām, kādās slimnīcās tas tālāk nokļūst un kur tās preces paliek – tas ir viss tādā līmenī sakārtots.
Tā preču vērtība kopumā ir vairāk nekā 700 tūkstoši eiro," norādīja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa.
Katras kravas saturs ir īpaši piemeklēts, lai tas gala mērķī tik tiešām cilvēkiem būtu noderīgs. Kopā ar medicīnas precēm un iekārtām tika iekrautas arī ierakuma sveces un noziedotie ģeneratori, kas tikšot sūtīti uz Lucku, un tālāk ar Voloņas apgabala mežinieku palīdzību, ar ko biedrībai izveidojusies laba sadarbība, sūtījums nonākšot līdz frontes slimnīcām un pašai frontes līnijai.
"Tagad ir parādījusies ģeneratoru nepieciešamība," apstiprināja brīvprātīgais Ivars Kregžde. "Gan ukrainiete volontiere no Anglijas atbalstīja ar finanšu līdzekļiem, gan pats arī ieguldījos, un nopirkām pirmos ģeneratorus. Tas viens tiks aizvests uz Odesas bērnu namu, un otrs, ja es pareizi saprotu, tiks aizvests uz bērnu krīzes centru – pie Kijivas."
Pašiem, šķērsojot Ukrainas robežu, pazūdot jebkāda sajūta, ka viņi nonākuši karstajā punktā. Viņu galvenais uzdevums – palīdzības kravu pēc iespējas ātrāk nogādāt līdz adresātam. Ingus atcerējās, kā, iebraucot Izjumā, ātri izplatījušās ziņas par piegādāto humāno palīdzību un cilvēki steigušies saņemt atvestās pārtikas preces, zāles un higiēnas piederumus.
Pēdējais, garākais brauciens ar palīdzības kravu ildzis teju divas nedēļas. Vīri stāstīja – nogurums bijis tik milzīgs, ka naktīs reizēm kāds nav dzirdējis pat karadarbības trokšņus.
"Bumbu sprādzieni man maz palika atmiņā, jo es gulēju, bet, jā, to es izdarīju divreiz. Tie bija divi sprādzieni divās dažādās vietās, un tas nogurums ir vājprātīgs," apstiprināja biedrības "TEV" pārstāvis Aigars Loss.
Gadījies gan piecelties četros no rīta, ieraudzīt, ka visapkārt zibeņo, un tad saprast, ka tas nav zibens, bet artilērijas lādiņi, kā arī – pašiem nezinot, braukāt pa ceļiem, kas vēl nav bijuši atmīnēti.
"Es domāju, ka mūsu uzdevums ir neļaut aizmirst par to, ka karš ir tepat. Lai arī varbūt mums iet sūrāk šoziem, bet tā ir tā cena, ko mēs maksājam par to savu brīvību. Jo vairāk mēs palīdzēsim, jo varbūt mēs vairāk tiksim kaut kādā normalitātē atpakaļ paši," pauda Artūrs.
Savukārt Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko uzsvēra, ka laimīgā kārtā Latvijā tādu centru, no kuriem Ukrainai tiek nogādāta palīdzība, ir daudz.
"Mēs nereti to pat nezinām, jo atsevišķas pašvaldības, organizācijas, cilvēki sūta uz Ukrainu, un es par to esmu ļoti priecīgs un
vēlos, izmantojot izdevību, pateikties latviešu tautai par to, ka jūs varat sajust Ukrainas sāpi kā savu sāpi," teica vēstnieks.
Ir aizsācies kara darbības desmitais mēnesis. Tas rūdījis visus – arī labdarības organizācijas, kuras sākotnēji savā ceļā sastapa negodprātīgus cilvēkus, kuri humanitārās kravas izmantoja peļņas mērķiem. Tagad gudrāki ir kļuvuši visi – ziedojumi atbildīgi tiek nogādāti līdz pārbaudītiem, uzticamiem cilvēkiem. Nesavtīgais darbs turpinās katru dienu. Labdariem brīvdienu nav.