4. studija

Padoms bez maksas

4. studija

Padoms bez maksas

Padoms bez maksas (ar surdotulkojumu)

Kas jāzina katram par pirmās palīdzības sniegšanu? Skaidro mediķi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 3 mēnešiem.

Pirmās palīdzības sniegšanas zināšanas var izrādīties kāda dzīvībai izšķirošas. Ja apdraudēta cilvēka dzīvība, nekavējoties ir jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD), un, gaidot glābējus, jācenšas sniegt palīdzību, Latvijas Televīzijas raidījumā "Padoms bez maksas" uzsvēra speciālisti. 

Jāņem vērā:

  • Pirms izbaudīt atpūtu, noskaidrojiet precīzu adresi vai savas atrašanās vietas koordinātes.
  • Izsaucot Neatliekamo medicīnisko palīdzību, gādājiet , lai to kāds sagaida!
  • Ja esat alkohola reibumā, slīkstošam cilvēkam varat palīdzēt tikai, izsaucot glābējus!
  • Runāšana ēšanas laikā var veicināt aizrīšanos.
  • Ja cilvēks aizrijies un klepo, palīdziet atklepoties. Nekavējoties zvaniet 113!
  • Svešķermeni elpceļos var izkustināt ar mērķtiecīgiem, spēcīgiem sitieniem starp cietušā lāpstiņām.
  • Pirmās palīdzības sniegšana var būt cilvēkam traumējoša, bet tā glābs dzīvību!
  • Krūšu kurvja masāža jāveic 30 reizes. Pēc tās – elpināšana.
  • Pirmā palīdzība jāsniedz, līdz ieradīsies mediķi! Ja sāk trūkt spēka, sauciet palīgus!

Precīza atrašanās vieta

Gadījumos, ja dodaties tālākā atpūtā, noteikti noskaidrojiet, kur jūs atrodaties, lai nepieciešamības gadījumā glābējiem varētu sniegt precīzas koordinātes.

NMPD direktore Liene Cipule skaidroja: "Ir ļoti svarīgi, kamēr vēl esam skaidrā, kamēr vēl saprotam lietas, noskaidrot, kur atrodamies. Savos telefonos var lejupielādēt kaut no "Google Maps" šīs GPS koordinātes, kuras var nosaukt dispečeriem, lai ātrāk var atrast. Var lejuplādēt "eVeselībasPunkts". Zvani no šīs aplikācijas mums automātiski norādīs šīs koordinātes. Ir jāsaprot, ka ne vienmēr labi strādā interneta pārklājums, līdz ar to drošāk ir zvanīt un drošāk ir zināt šīs koordinātes, pirms nepieciešamība ir radusies."

NMPD feldšeri, meklējot izsaukuma vietu, ir pieredzējuši dažādas situācijas. 

"Lauku rajonos ir diezgan pagrūti. Mēs nezinām, kas ir "sarkanā māja". Varbūt viss tas ciemats zina, kas ir sarkanā māja, bet mēs tur esam pirmo reizi," sacīja NMPD feldšeris Dainis Salgrāvis.

Tāpat esot ļoti daudz gadījumu, kad neatliekamā palīdzība izsaukta, bet brigādi neviens nesagaida.

NMPD uzsvēra, ka traumu un nelaimes gadījumu būtu krietni mazāk, ja cilvēki mazāk lietotu alkoholu. Diemžēl iereibis cilvēks nebūs arī labākais pirmās palīdzības sniedzējs.

"Daudzās valstīs ir likums, bet pie mums tāda nav, ka, ja kompānijā ir bērni, tad vismaz vienam pieaugušajam ir jābūt pilnīgi skaidrā, viņš nedrīkst lietot alkoholiskos dzērienus. Tas ir tām situācijām, kad ne tikai jānovērš kāds notikums, bet arī jārīkojas, lai mazinātu jau notikuša notikuma sekas," norādīja Cipule.

Ko darīt situācijā, kad kompānijā, kurā tiek lietots alkohols, kāds no iereibušajiem izlemj atveldzēties ūdenī un nonāk nelaimē? Kā rīkoties – glābt pašam vai saukt glābējus?

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis skaidroja: "Nekādā gadījumā, alkoholu lietojot, nevajadzētu glābt, pašam mēģināt izglābt, jo tad, kad cilvēks slīkst, viņš jau mēģina glābties, viņš mēģina pieķerties pie jebkura, un tad viena cilvēka vietā tā traģēdija var būt daudz sliktāka."

Aizrīšanās un bezsamaņa

Nereti, baudot dārza svētku vai izklaides brauciena mielastu, cilvēki aizrijas. Visbiežāk mediķu palīdzība nepieciešama cilvēkiem, kuri aizrijušies, tātad vairs nav spējuši pilnvērtīgi elpot, piemēram, pēc šašlika ēšanas.

Katastrofu medicīnas eksperts Mārtiņš Šics norādīja: "Ja tu ēd, tad nerunā! Tieši tā ir viena no tām lietām, kad mute pilna un mēģina kaut ko runāt, un tad ar to gaisu ievelk kaut ko atpakaļ. Tātad nepļāpāt, būt pacietīgam, nevis, lai ātrāk kādu vārdu pateiktu, un – aizrītos!"

Situācijā, kad cilvēks aizrijies, pirmie palīdzību sniedz nespeciālisti – katrs pēc savām zināšanām un iespējām, lai sagaidītu nākamo posmu, kas jau ir medicīna. 

Biedrības "Sarkanais Krusts" sertificēts pirmās palīdzības pasniedzējs Edgars Sīmanis uzsvēra: "Aizrīšanās reālā situācijā var neizskatīties pēc aizrīšanās kā tipiski, kad rauj pie kakla un smok, jo cietušais nevar paskaidrot, viņš ātri kļūst neadekvāts. Ja cietušais pats spēj klepot, iedrošiniet, ierosiniet viņam atklepoties. Esiet klāt, vērojiet! Ja stāvoklis neuzlabojas, noteikti laicīgi ziņojiet 113 vai glābšanas dienestam 112 un attiecīgi sagaidiet palīdzību, kamēr vēl nav smakšanas epizode ar elpceļu pilnīgu nosprostojumu!"

Cilvēkam palīdzēs sišana starp lāpstiņām, kā arī grūdieni paribē. Šo pirmās palīdzības metodi nedrīkst izmantot zīdaiņiem, kā arī sievietēm, kuras ir mātes cerībās.

Pirmās palīdzības eksperts norādīja – jebkura šāda veida palīdzība reālā situācijā cietušajam var būt traumējoša. Tāpēc apmācības procesā labāk izmantot manekenu, ne cilvēku.

Ja nav izdevies palīdzēt, sitot pa muguru un ar grūdienu paribē, tad jāgatavojas sliktākajam variantam – bezsamaņai.

Nelaimes mirklī uzticieties NMPD pārstāvim, kurš jūs konsultēs telefoniski, kamēr mediķi ir ceļā. Šo metodi izmanto visos gadījumos, kad cilvēks ir zaudējis samaņu un vairs neelpo, arī, piemēram, pēc slīkšanas.

Sīmanis norādīja: "Tātad novietojam cietušo uz muguras, uz cieta pamata. Pārliecināmies, vai tiešām šobrīd elpošanas nav. Atgāžam galvu, paceļam zodu, tādā veidā no mēles saknes atbrīvojam elpceļus un pārbaudām elpošanu. Tikko stāvoklis pasliktinās, atkārtoti zvanām 113. Atbrīvojam krūšukurvi no apģērba, liekam spēcīgi roku krūšu kurvja vidū, sākam krūšu kurvja kompresijas, tātad – sirds masāžu, un šajā gadījumā ne tikai cirkulācijas nodrošināšanai, bet arī iedarbība uz plaušām, uz elpceļiem. Mēs arī izkustināsim to svešķermeni. Pēc 30 reizēm skatos mutes dobumā – iespējams, ka tas jau ir izspiests mutes virzienā, un, ja nav citu apdraudējumu, infekcijas risku, tad veicam arī elpināšanu."

Situācijā, kad cilvēka dzīvība ir apdraudēta, nevajag baidīties par ribu lūzumiem, jo tie pie atdzīvināšanas ir "plānota komplikācija."

Šīs visas ir teorētiskas zināšanas, tomēr kāda dzīvībai tās var būt ļoti svarīgas, tādēļ būtu vērts to apgūt arī praksē.

Pirmās palīdzības kursi, piemēram, autovadītājiem ir jāiziet reizi piecos gados. Kad jūs pēdējoreiz apguvāt dzīvības glābšanas prasmes?

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti