Šā gada peldēšanas sezonā, kas sākās maijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta glābēji no ūdens jau izcēluši aptuveni 50 cilvēku līķus. Speciālisti aicina izvēlēties drošas peldvietas, ja iespējams, tad oficiālās, kurās atrodas glābēji. Ja tādu tuvējā apkārtnē nav, tad drošāk ir peldēt paralēli krastam vai krasta virzienā un, vēlams, tādās vietās, kur apkārt ir arī citi cilvēki, kas nepieciešamības gadījumā var sniegt palīdzību.
Peldēt noteikti nevajadzētu doties sakarsušam, un atpūta pie ūdens nav savienojama ar alkoholu vai kādām citām apreibinošām vielām, uzsvēra Slimību profilakses un kontroles centra Veselības veicināšanas vadības nodaļas vadītāja Maija Pauniņa.
“Reibumā nāk galvā dažādās pārdrošas idejas, piemēram, pārpeldēt ūdenstilpi vai ielekt uz galvas ūdenī. Kakla daļas skriemeļu laušana var rezultēties ar invaliditāti uz mūžu vai nāvi,” viņa brīdināja.
Ja redzat kādu cilvēku slīkstam, tad pirmais solis ir, nevis mesties ūdenī un palīdzēt, bet ķerties pie telefona. “Redzot kā cilvēks slīkst, pirmais ir jāzvana 112 un jāsauc glābēji, lai ugunsdzēsēji var paspēt ierasties uz notikumu vietu,” norādīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Agrita Vītola.
Slīkšana ir ātrs process un ne vienmēr glābēji var paspēt ierasties laikus. Tomēr ir ļoti rūpīgi un objektīvi jāizvērtē savas peldēšanas prasmes un spēju palīdzēt citiem.
“Steigšanās palīgā, ja neesat apmācīts glābšanas darbu veikšanā uz ūdens, var beigties ar to, ka būs divi glābšanas darbi vai divi izceltie no ūdenstilpes. Ir arī šogad bijis gadījums, kur cilvēks, pamanot slīkstošu cilvēku, dodas palīgā, bet diemžēl pats neizpeld. Jebkurā gadījumā ir jāizvērtē savas spējas,” uzsvēra VUGD pārstāve.
Slīcējam parasti ir panika un viņš ķersies klāt glābējam, paraujot arī viņu zem ūdens. Ja tomēr esat spēcīgs un labi protat peldēt un esat gatavs riskēt ar savu dzīvību, tad vispirms slīcējs jācenšas nomierināt un izskaidrot, ko tālāk darīsiet. Ja cietušais māk peldēt, tad sev ap plecu var aptīt automašīnas vilkšanas trosi un otru galu iedot slīkstošajam. Var arī padot PET pudeli un šādā veidā aiz tās vilkt uz krastu.
Tikmēr bērnu vecākiem der atcerēties, ka došanās pie ūdens ir darbs, nevis atpūta. Visu laiku ir jāseko, kur bērns atrodas, arī tad, ja viņš rotaļājas piemājas piepūšamajā piemājas baseiniņā.
“Dīķiem, kas ir pie mājām, noteikti jābūt norobežotiem. Bērnam nevajag lielu daudzumu ūdens, kurā noslīkt. Tas tiešām var būt zems, piepūšams baseiniņš, kurā viņš iekrīt,” atgādināja SPKC pārstāve Pauniņa.
