Kāpjot elektroenerģijas cenām, cilvēki aizvien vairāk aizdomājas par alternatīviem siltuma iegūšanas veidiem. Smiltenes novada "Lejasvaricēnu" saimnieki savā mājā ir uzbūvējuši Latvijā pirmo "raķešu krāsni". Kāpēc viņi izvēlējušies tik netradicionālu apsildes risinājumu?
"Lejasvaricēnu" saimniece Līga Krūmiņa-Krīgere pastāstīja, ka viena no priekšrocībām ir tā, ka "raķešu krāsns" kurināšanai noder jebkāda veida kokmateriāli, piemēram, naglains dēlis, kas nekam citam nebūtu piemērots.
"Tas nekas, ka skatās ārā no mutes, tā liesma ies horizontāli un tā vilkme būs tik spēcīga, ka tā malka degs tikai apakšā, krāsns dziļumā," piebilda Līga.
Kamēr istaba omulīgi sasila dažās minūtēs, uz krāsns augšā burbuļoja katliņš. Līga skaidroja, ka istaba bijusi ļoti auksta un, tā kā neesot gribējies mūrēt vēl vienu krāsni, dzimusi ideja par šo "raķešu krāsni". Sākumā saimniecei nav patikusi doma par mucu viesistabā, bet, kad krāsns bija gatava un sāka dot siltumu, viņa atzinusi: "Tas ir super, ka viņa šeit ir!"
Tā kā Latvijā neviena "prototipa", kuru pirms tam apskatīt, nav bijis, krāsns tikusi uzbūvēta, izmantojot video pamācības un grāmatas. Būvēšanas procesā piedalījušies arī divi palīgi no Rīgas.
"Kad viņa tika salikta – divas dienas mēs strādājām, palaidām viņu un dzirdējām – aizgāja "raķete". Tas bija tāds milzīgs gandarījums, ka tas ir sanācis. Bieži saka, ka pirmais kucēns slīcināms, bet domāju, ka šī krāsns ir sanākusi superīga. Un tad, kad tu dzirdi, ka tā krāsns sāk rūkt tā skaļāk, tad tu saproti, ka tā raķete ir sākusi strādāt. Tas karstums ir sasniedzis tādu ātrumu, ka vilkme ir aizgājusi ar tādu troksnīti," priecājās saimniece.
Un pat laikā, kad apkurei cenas tikai aug, saimniekiem neesot par ko uztraukties. Krāsns tiekot kurināta reizi dienā apmēram stundu.
"Aiziet maziņš klēpītis malkas. Izmantojam smalkāk saskaldītu malciņu, šālītes, nomaļus, pa vidam trāpās kāds palielāks zars. Lētākā malka, ko var dabūt, šeit ļoti labi noder," sacīja Līga.
Kopumā "Lejasvaricēnu" apkaimē ir piecas "raķešu krāsnis". To īpašā uzbūve ļauj māju piesildīt burtiski dažās minūtēs, turklāt ir draudzīga dabai.
"Krāsns sirdī, iekšpusē, ir vēl viens ar vati nosiltināts iekšējs roris, kā iekšējs skurstenis, caur kuru plūst dūmi, kas rodas no degšanas, un viņi aizdegas vēl vienu reizi, tāpēc rodas milzīgāks karstums. Mēs mērījām – ārpusē, 300 grādi, ko izstaro siltums. Iekšpusē ir kaut kādi 800 grādi. Sanāk ārējā un iekšējā čaula, un tajā iekšējā notiek dubultdegšana. Sanāk, mēs mazāk CO2 izmetam izmešos, jo mēs sadedzinām tās dūmu gāzes," pauda Līga.
Tomēr ne vienam vien var rasties jautājums, vai tiešām pie šādas temperatūras krāsns ir droša?
Saimniece skaidroja, ka krāsni, kad tā bija jau kalpojusi piecus gadus, esot testējis skursteņslauķis no Igaunijas.
"Iztaisīja ekspertīzi un secināja, ka visi stereotipi, ka tekot skurstenis, neatbilst patiesībai un daudzi tie riski, ka varētu kaut kas aizdegties skurstenī, arī ne. Protams, ja tu normāli kop savu skursteni, rūpējies par apkures iekārtām, tādas nelaimes nevar notikt, tas ir no paša saimnieka atkarīgs," atzina Līga.
Vienīgais, ko viņa iesaka – būt krāsns tuvumā, kad tā tiek iekurināta. Patlaban "raķešu krāsnis" Latvijā jau ir vairākās vietās, un nav tā, ka tās tiek būvētas tikai lauku mājās.
Norāda uz dažādiem riskiem
Pirms sākt būvēt savu "raķešu krāsni", jāņem vērā, ka jebkura pārbūve jūsu mājoklī jāsaskaņo arī ar būvvaldi. Lai gan lietotāji apgalvoja, ka tā ir droša krāsns, gluži tāpat kā parastās malkas krāsnis, tikai jāievēro drošības pasākumi un regulāri jāapkopj apkures sistēma tieši tāpat kā jebkurai citai krāsnij, "4 .studija" nolēma noskaidrot, ko par "raķešu krāsnīm" domā zinātnieki. Izrādās, ka šī tehnoloģija ir sen pazīstama, tomēr pašiem uz savu galvu bez speciālistu piesaistes to nevajadzētu būvēt, jo pastāv dažādi riski.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Siltumenerģētisko sistēmu katedras asociētais profesors Dmitrijs Rusovs skaidroja, ka "raķešu krāsns" atgādina malkas plīti, kas sastopama lauku mājās.
"Jebkurai krāsnij pamatprincips ir dabiska velkme. Dabiskā velkme parādās, kad ir starpība starp karstu dūmgāzi un aukstu ārējo gaisu blīvumu. Šeit "raķešu krāsnīm" dabiskā velkme ir ļoti svarīga. Tāpat kā raķešu dzinējiem, efektivitāte nav galvenais, raķešu krāsnīm galvenais ir sildīšanās ātrums, jo mēs ātri varam tiešām sajust to siltumu. Bet kurināt vajadzētu nepārtraukti," teica Rusovs.
Profesors uzsvēra, ka bez iepriekšējām zināšanām un praktiskas pieredzes labāk pašiem šādu "raķešu krāsni" nebūvēt.
"Ja būs nepareiza iekurināšana vai nepiemērota malka, telpā var iekļūt tvana gāze un var radīt lielu bīstamību iedzīvotājiem. No savas puses varu rekomendēt izmantot šo "raķešu krāsni", kur ir stipra un efektīva vēdināšana telpās. Pārkārtot savu esošo mājokli bez kvalificētu speciālistu konsultācijas, manuprāt, tas ir pārāk drosmīgi, varētu būt pat bīstami. Ugunsdrošība nav stiprākā puse raķešu krāsnīm, tāpēc ka ārējām virsmām ir ļoti augsta temperatūra. Lai kurinātu "raķešu krāsni", visu laiku vajadzētu stāvēt klāt un papildināt malkas krājumus, savādāk varētu notikt velkmes sabrukšana un tvana gāze var plūst pretējā virzienā, kas ir bīstami. Būsim modri, būsim uzmanīgi, jo līdz ar labumiem var nākt problēmas! No tām vajadzētu izvairīties," norādīja profesors.
