"Krievu – tā ir mana dzimtā valoda. Latviešu, ukraiņu, spāņu, angļu un vēl nedaudz poļu, vēl nedaudz serbu un vēl, vēl, vēl. Bet tās valodas es varu tikai rakstiski, nevis mutiski tulkot no citas valodas. Pārsvarā tajās piecās valodās, kuras pateicu sākumā, arī mutiski un rakstiski varu [tulkot]," norāda vīrietis.
Artjoms atzīst, ka viņam vienmēr patikušas citas, mazāk izplatītas valodas. Latviešu valodu sācis apgūt pēc tam, kad televīzijā pamanījis grupas "Prāta vētra", kas Krievija zināma kā "Brainstorm", videoklipu.
"Skatos, ka laba mūzika. Man patīk. Domāju, ka puikas ir no Amerikas vai Lielbritānijas, bet uzzināju, ka viņi ir no Latvijas."
Redzot, ka "Prāta vētrai" ir daudz skaņdarbu latviešu valodā, Artjoms vēlējies vairāk uzzināt par Latviju, latviešiem un to valodu. Internetā sameklējis kādu pēckara laika grāmatu un sācis apgūt latviešu valodu. Atskārtis, ka nepieciešama prakse, un tās ieguvei internetā sameklēta meitene, kura tagad ir viņa sieva.
Viņš latviešu valodu sāka apgūt 2008. gadā, Latviju pirmo reizi apmeklēja 2014. gadā, kad arī noslēgta laulība, bet pēc gada viņš pārcēlās uz dzīvi Latvijā, kur kā tulks gribējis strādāt tieši ar latviešu valodu. "Pēc tam es ieguvu apliecību par valsts valodu.
Man ir C2 un manai sievai ir C1 [augstākā līmeņa pakāpes]. Tas var notikt dzīvē [smejas]. Tagad es strādāju šeit kā tulkotājs ar Latvijas kompānijām kā pašnodarbināta persona."
Statistiskie tautieši
Cik atklāts un laimīgs ir mūsu vidējais statistiskais tautietis. To Latvijas Radio Ziņu dienests un LSM.lv skaidro projektā "Statistiskie tautieši". Tie ir 100 unikāli cilvēkstāsti par "cilvēku parasto", kas stāsta arī, cik laimīgi viņi jūtas. Arī Tu vari ar viņiem salīdzināties?
Vīrietis uzskata, ka viņam labi padodas valodas, jo viņš saprot to struktūru. "Arī zinot krievu valodu, ir ļoti viegli izmācīties latviešu valodu. Pēc latviešu valodas ļoti viegli izmācīties lietuviešu valodu. Ja ņemsim angļu, arī daudz vieglāk būs izmācīties spāņu, franču, pēc tam itāļu.
Zinot krievu valodu, daudzas slāvu valodas ir viegli pieejamas. Vari izmācīties ukraiņu, poļu, pēc tam serbu, horvātu..."
Viņaprāt, grūtāk apgūstama ir valoda, kurā nav burtu, piemēram, ķīniešu valoda. "Bet es pat netaisos tās mācīties un nevaru. Man patīk, kur ir burti un tas viss ir saprotams. Bet ar burtiem somu valoda [ir sarežģīta]. Somu, igauņu. Es varu nedaudz tulkot no šīm valodām, bet plašu, lielu tekstu nekad neuzņemšos. Grūti."
Artjoms atzīst, ka ir domājis, kādā valodā viņš domā. Bieži tas notiek krievu valodā, arī latviešu valodā. "Ja es, piemēram, atrodos Latvijā, galvenokārt, kad esmu vienatnē, es domāju latviski [..]. Kad man ir saskarsme ar cilvēkiem, es domāju krieviski un pēc tam jau tulkoju latviešu valodā. Nezinu, kāpēc tā.
Tā notiek manā galvā. Tur jau ir tāds valodu maisījums, un viss notiek tā, kā es pats nevaru saprast."