Izrotāta svētku eglīte, piparkūku vai karstvīna smarža, gultas galā iekarināta dāvanu zeķe – katram jau ir sava formula, kā iegūt īsto Ziemassvētku sajūtu. Bet jau gandrīz divus gadsimtus visur pasaulē un 150 gadus tepat pie mums, Latvijā, katram ir skaidrs, ka klāt Ziemassvētki skanot „Klusa nakts svēta nakts".
Divām solo balsīm un ģitārai tapa oriģinālais Ziemassvētku korālis "Klusa nakts, Svēta nakts" kādā Austrijas ciematā. Ģitārai, jo vietējā baznīciņā tieši bija saplīsušas ērģeles, bet ciema draudzes mācītājs Jozefs Mors ļoti vēlējās uzmundrināt draudzes locekļus drūmajā kara laikā. Melodiju viņš uzticēja sacerēt ērģelniekam Francim Ksaveram Grūberam, un tā aizkustināja gan ciematniekus, gan ar laiku arī ceļojošos tiroliešu muzikantus. Viņi dziesmu iekļāva savā repertuārā un izveda ārpus ne tikai Obendorfas ciemata, bet visas Austrijas robežām.
"1827. gadā tā ir noskanējusi jau Londonas galmā, Londonas karaļgalmā, vēl pēc pāris gadiem – 31. gadā – Krievijas cara galmā," stāsta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore Ilma Grauzdiņa. "Krievijā arī to klausījušies, un tad vēl – ne pa jokam – uz Ameriku aizvesta arī ir. (..) Jā, tā dziesma aizgāja pa pasauli, bet ilgu laiku viņu uzskatīja par anonīmu - nav zināms, ne dzejnieks, ne komponists nav zināms."
Pēc 35 gadiem dziesma sasniedza Prūsijas ķeizars Frīdriha Vilhelma Ceturtā ausis, ķeizaram tā iepatikās un viņš uzdeva saviem padotajiem noskaidrot, kas ir dziesmas autors. Veselu gadu tas neizdevās, bet tad visbeidzot, kā vēsta viena no versijām, talkā nācis laimīgs gadījums. "Prūsijas galma kapelmeistars māca savam korim šo te dziesmu. Kļūst dusmīgs. Viens tur tāds pusaudzis, vārdā Fēlikss Grūbers, dzied visu laiku kaut ko ne tā. Citi dzied pēc notīm tā, kā vajag, viņš dzied ne tā. Kas ir par lietu! Sāk jau dusmoties. Puisis nostiepjas un saka – nē, mūsu mājās šo dziesmu vienmēr dzied tā! Un es domāju, ka es dziedu pareizi, jo mans tēvs ir tās dziesmas komponists! Viņš taču zina, kā tai dziesmai jāskan!" stāsta Grauzdiņa.
Kopš dziesmas tapšanas brīža tā tulkota vairāk nekā 330 valodās. Uz latviešu valodu to pārnesa mācītājs Kārlis Spridzis Veirihs, un pamazām tā kļuvusi par Ziemassvētku himnu arī šeit. To atzīst arī diriģents Jānis Ozols. "Es savos Ziemassvētku koncertos parasti noslēdzu koncertu ar šo dziesmu un arī mudinu klausītājus dziedāt līdzi un tiešām, nesūdzos, redzu, ka ļoti daudzi zina vārdus. Varbūt jūk tie panti, bet tad, kad jau saprot, tad zin, kas tālāk jādzied, jā. (..) Tur ir, ja nemaldos, viens vai divi tādi lielāki lēcieni melodijā, un pārējais ir ļoti vienkāršs, un arī rūcējs, nu, kam lāči uz ausīm uzkāpuši, arī var rūkt smuki līdzi," norāda Ozols.
Šodien bez šīs dziesmas nav iedomājami nevieni Ziemassvētki, tā neskaitāmās versijās aranžēta koriem, orķestriem, solo instrumentiem un dziedātājiem. "Kā nu kurš šo dziesmu grib pārvērst, teiksim, "TEC X" amerikāņu grupai, viņiem ir pavisam tāds ļoti moderns, mēs ar "Cosmos", es atceros, ļoti vienkārši uztaisījām tādu apdari, jo tiešām likās, ka tai dziesmai neko daudz nevajag, jo viņa pati par sevi jau ir tik spēcīga," saka Ozols.
