Aktuāli

BVKB direktore par publisku ēku uzraudzības rezultātiem, izmaiņām būvniecības regulējumā

Aktuāli

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns par Latvijas ekonomikas un attīstības prognozēm

Ingūna un Aigars Zīmeļi tur godā latgaliešu valodu un aicina to darīt citus

Ingūna un Aigars Zīmeļi tur godā latgaliešu valodu un aicina to darīt citus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 10 mēnešiem.

Latgales vārds medijos šogad plaši izskanējis saistībā ar ceturto pasaules latgaliešu saietu “Latgales simtgades kongress”. Saieta rezolūcijā īpaši uzsvēra latgaliešu valodas lietojuma paplašināšanu. Klāt kongresa notikumos bija arī uzņēmēji Ingūna un Aigars Zīmeļi, kas aktīvi iesaistās Latgalei nozīmīgos procesos.

“Ja ir tāds vadītājs, kurš apzinās problēmas, redz vīziju, kas jāmaina, tad ir vērts vispār kaut ko darīt šeit uz vietas, Latgalē, runāt par identitāti, runāt ar bērniem latgaliešu valodā. Tad ir vērts šeit dzīvot, attīstīties, šeit strādāt galu galā,“ saka Ingūna Zīmele.

Ingūnai un Aigaram Zīmeļiem latgaliskais ir īpaši svarīgs, to viņi apliecina arī savā ikdienas darbā, esot tirdzniecības centra ar latgalisku nosaukumu “Ūga” īpašnieki Preiļos un audzinot piecus bērnus. Šogad Zīmeļu ģimene saņēma Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks” nominācijā “Gada amatnieks/saimnieks”.

Ingūna un Aigars piedalījās arī 5. un 6. maijā Rēzeknē notikušajā ceturtajā pasaules latgaliešu saietā jeb “Latgales simtgades kongresā”. “Pirmajā dienā tik tiešām bija svētku sajūta, un pats kongress, plenārsēdē tēma bija saistoša. Man likās, ka mēs tiekam sadzirdēti. Otrajā dienā, kad bija darbs grupās un kad bija jārunā par dažādām lietām, tajā skaitā par ekonomiku, tas bija pilnīgi garām,” saietu vērtē Aigars Zīmelis.

Esot pietrūcis diskusiju un reāla skatījuma uz reģiona problēmām un risinājumiem.

“Man tas bija ļoti svarīgi. Man patika, ka tas bija arī svarīgi daudziem cilvēkiem, kas bija apkārt. Es biju pārsteigta, cik ļoti daudziem vispār tas nebija svarīgi,” saka Ingūna Zīmele.

Zīmeļu ģimenes ieskatos Latgales simtgades kongress bija laba iespēja aktualizēt Latgalei būtiskus jautājumus, tomēr šī iespēja līdz galam netikusi izmantota.

“Jebkuras izmaiņas var radīt tikai un vienīgi rezonanse. Kongress bija laba iespēja, kādā veidā radīt  šo rezonansi, runāt par lietām, ar kurām neesam apmierināti. Diemžēl jaa pusgadu pēc kongresa ir sajūta, ka tas ir noplacis un nav sarunu pēc būtības,” norāda Aigars Zīmelis.

Kongresa otrās dienas izskaņā tika pieņemta rezolūcija, kurā latgalieši izteica savu redzējumu par Latgalei svarīgu jautājumu tālāko attīstību. Rezolūcija un arī paši kongresa notikumi raisīja neviennozīmīgu attieksmi ne tikai Latvijas sabiedrībā, bet arī pašu latgaliešu vidū.

To atzīst arī Ingūna un Aigars, tomēr viņi cer, ka latgaliešiem izdosies pārvarēt savstarpējās nesaskaņas un apvienoties kopējam mērķim. “Mums vajag parādīt, cik mēs spējam apvienot, izdomāt, izspriest – pragmatiski, forši, gudri, kas ir jādara, sadalīt pienākumus un darīt,” saka Ingūna.

Rezolūcijā tās izstrādātāji īpašu uzsvaru lika uz latgaliešu valodas lietojuma paplašināšanu medijos, kultūrā, izglītībā un citās sfērās. Tajā aicināts 27.aprīli oficiālā līmenī noteikt par Latgales dienu. Rezolūcijā iekļauts arī jautājums par Latgales (latgaliešu) karogu.

Kongresā pieņemto rezolūciju Zīmeļi vērtē pozitīvi, esot gan gribējies tajā vairāk redzēt ar izglītību un Latgales ekonomiku saistītus jautājumus. “Domāju – atbilstoši situācijai pat ļoti normāli, ļoti labi. Tas ir par valodu, par latgaliešu literāro rakstu valodu ir ļoti svarīgs punkts.”

Aigars atklāj, ka rezolūcija uz viņa ģimene tiešā veidā nekādu iespaidu nav atstājusi. Arī pirms kongresa viņi ar bērniem runāja latgaliski un cer, ka viņu atvasēs ar laiku radīsies arvien lielāka interese par valodu. “Tik tālu ir aizlaists valodas jautājums pašā Latgalē, ka,

ja runā par sarunvalodu, tad vēl kaut kā, bet ja runā par rakstu valodu, mēs visi esam analfabēti,” secina Ingūna Zīmele.

Būdami vecāki, Aigars un Ingūna cer, ka skolās tiks pievērsta lielāka uzmanība latgaliešu valodas un reģiona vēstures mācīšanai, tomēr vienlaikus uzsver ģimenes lielo nozīmi valodas nodošanā no paaudzes paaudzē.

Par kongresa rezolūciju un latgaliešu valodas jautājumiem daudz tika diskutēts arī medijos, bieži vien krāsas sabiezinot un pārprotot rezolūcijā rakstīto, uzskata Ziemeļi. “Ja visai Latvijai var sacīt, ka šeit latgalieši ir sadomājuši, ka latgaliešu valoda jāmāca visā Latvijā, to visu varēja krietni citādāk, mierīgāk.

Nevajadzēja nostatīt visus latgaliešus pret pārējo Latvijas daļu,” saka Aigars Zīmelis.

Saieta laikā tika ievēlēta rezolūcijas izpildes komisija, kurā strādā pie dokumenta īstenošanas dzīvē. Paralēli tam Latgales aktīvie cilvēki īsteno savas iniciatīvas, stiprinot reģionālo un tādējādi arī nacionālo identitāti. Arī Zīmeļu ģimene, attīstot tirdzniecības centru “Ūga” un citas iniciatīvas, tajās atvēl nozīmīgu vietu latgaliešu valodai un latgaliskajām vērtībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti