Kultūršoks

28. aprīļa «Kultūršoks»

Kultūršoks

Kultūršoks. Vai pieļaujami piketā, lietojot rupjus vārdus, apvainot konkrētu cilvēku?

12. maija «Kultūršoks»

VIDEO: Latgales kongresa simtgadē ūjina Vīķei-Freibergai un uzgavilē Kairišam

Tieši pirms nedēļas, 5. maijā, Latgales vēstniecībā “Gors” aizritēja Latgales kongresa simtgadei veltīts latgaliešu saiets, kas dažu ieskatā nepamatoti saukts par kongresu. Tas noritēja pat ļoti vētraini. Latvijas Televīzijas raidījums "Kultūršoks" piedāvā videoieskatu kongresa norisē un atsauksmēs pēc šī notikuma.

Daļa pasākuma bija veltīta atcerei par 1917.gadā pieņemto lēmumu par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un apvienošanos ar Vidzemes un Kurzemes latviešu apdzīvotajām teritorijām, kas vēlāk kļuva par pamatu Latvijas neatkarīgas valsts veidošanai. Eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runa par Latgales kongresa norisi 100 gadus senajā vēsturē raisīja neapmierinātību. Iemesls - eksprezidentes runā lietotais priedēklis, runājot par Latgales pievienošanu Latvijas novadiem, nevis apvienošanu ar tiem, kā tas būtu paticis saieta dalībniekiem.

Turpretī režisora Viestura Kairiša runa noslēdzās ar stāvovācijām. Viņš latgaliešu vārdā pauda neapmierinātību ar aizritējušajos 100 gados tā arī neiegūto pienācīgo cieņu pret latgaliešu kultūras mantojumu un nepietiekami novērtēto Latgales lomu Latvijas vēstures un tagadnes skatījumā.

Kaut arī režisors runā noliedz, ka Latgalē top separātisma idejas, visiem par mulsinājumu kāds zālē šīs izdomas ar kliedzieniem pēc autonomijas apstiprināja.

Emociju uzplaiksnījumi plenārsēdes laikā šokējuši ne tikai pārnovadu latviešus, bet tas arī divās pārliecību grupās sadalījis pašus latgaliešus.

Kongresa organizēšanas komitejas vadītājs Edmunds Teirumnieks stāsta, ka dzirdējis labas atasuksmes par kongresu, savukārt Daugavpils Universitātes rektoram ir viennozīmīga nostāja pret notikušo.

"Es pēc tam piegāju pie eksprezidentes un atvainojos savā vārdā, bet tas jau neko nelīdzēja, jo tas bija jādara sēdes vadītājiem," saka Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis. "Man bija kauns, un ar tādu sajūtu es arī aizgāju, un diemžēl otrajā dienā nepiedalījos."

Anta Rugāte – Latgalē dzimusī bijusī politiķe un aktīva Latgales kultūras un sabiedrisko procesu dalībniece - Viestura Kairiša runu un saieta nokaitēto norisi cenšas attaisnot ar jaunības pārgalvību.

Nu jau par 21. gadsimta latgaliešu atmodu nosauktais saiets Rēzeknē vainagojās ar rezolūciju jeb prasību pieteikumu. Arī tam ir savi piekritēji un pretinieki. Īpaši nozīmīga loma tajā atvēlēta latgaliešu valodas lietojuma jautājumam.

Pie rezolūcijas strādājusī latviešu un latgaliešu valodas pētniece Lidija Leikuma uzskata, ka bez plašāka pielietojuma iespējām un nepiešķirot latgaliešu mēlei reģionālas nozīmes valodas statusu šim latviešu valodas paveidam gaidāma drīza bojāeja.

Latviešu latgaliete un valodas pētniece Janīna Kursīte saskata, ka, lai spriestu par iespēju lietišķo saraksti veikt latgaliešu rakstu valodā, rezolūcijā trūkst skaidrības un precizitātes.

Latgalieši arī vēlas mainīt vēsturisko netaisnību, kas pieļāvusi, ka vairumā valsts vēstures grāmatu iztrūkst  informācijas par latgaļu un Latgales nozīmi valsts veidošanā, kam piekrīt arī Izglītības un zinātnes ministrija un citi raidījuma uzrunātie latgalieši.

Valstiski domājošo nervus kutinošs ir arī rezolūcijas autoru pieprasījums Latgales plānošanas reģiona padomē oficiāli apstiprināt latgaliešu reģiona zili balti zilā karoga lietojumu.

Orgkomitejas vadītājs saskata, ka dzīvē realizēties varētu trīs punkti. Tās ir novadu mācības, kas jau tagad fakultatīvi notiek daudzās Latvijas skolās, ceļu norādes gan latviešu, gan latgaliešu rakstībā, vairāk televīzijas un radio raidījumu latgaliešu valodā. Viss pārējais arī, pēc orgkomitejas domām, ir pielīdzināms sapņu pierakstiem.

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti