Gada laikā Dāvis manāmi paaudzies, un šajā laikā viņa dzīvē bijis daudz pārmaiņu. Viņš ir atgriezies skolā, ģimene pārcēlusies no Jūrmalas uz Liepāju pie radiniekiem. Tur Dāvis apmeklēs arī zīmēšanas pulciņu. “Man tur viss patīk – pati pilsēta. Tur ir daudz mierīgāk nekā Rīgā,” ar saviem iespaidiem dalās Dāvis.
Ziemassvētku laikā gan viņam nācās atbraukt uz Rīgu, Bērnu slimnīcu, uz apskati, tā viņam tagad tiek veikta ik mēnesi. Zēna mamma Baiba stāsta, ka sākumā Dāvis baidījās braukt uz slimnīcu – ka tik nesanāk kā toreiz. Bet tagad viņš sakot, ka slimnīcā atpūšas no māsas, smej mamma.
Baiba cenšas neatcerēties baisos brīžus, ko ģimenei nācies pārciest. Toreiz Dāvja dzīve varēja aprauties jebkurā brīdī. Tad parādījās cerība uz izveseļošanos, bet valsts atteica apmaksāt ārstēšanu ASV. Tomēr ģimenei talkā nāca ziedotāji, un tikai vēlāk līdzekļus atrada arī valsts.
Dāvja mamma novēl veselību visiem tiem, kas ģimenei palīdzēja: “Galvenais ir veselība. Ja tā būs, viss pārējais – dzīves sīkumi.”
Ziemassvētki Dāvim patīk, jo tā ir iespēja pavadīt laiku ar tuvajiem cilvēkiem, bet dāvanas – tas nav galvenais. Viņš gan smaidot stāsta, ka palūdza Ziemassvētku vecītim datorspēli, tomēr tad to uzdāvināja tētis, un tagad viņš vairs nezina, ko lūgt dāvanās.
